Nemeklē zīmes un brīnumus

“Ļauna un laulības pārkāpēju cilts meklē zīmes” (Mt.16:4)

“Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi.” Tad Jēzus tam sacīja: “Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.” Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.”” (Mt.4:5–9)

“Kādreiz, mums uz lūgšanas vietu ejot, mūs sastapa kāda jauna verdzene, kam bija zīlētājas gars, un zīlēdama tā atnesa saviem kungiem daudz peļņas.” (Ap.d.16:16)

“Tas dara lielas brīnuma zīmes, uz viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā. Tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm, kas viņam bija dots darīt zvēra priekšā; tas aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs.” (Atkl.13:13–14)

Arī velns spēj darīt brīnumus. To viņš dara, lai novērstu cilvēkus no Dieva un novestu viņus garīgā pazušanā.

Jēzus mums vēsta, ka “uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos” (Mt.24:24). Mēs nedrīkstam paļauties uz brīnumiem un neparastiem pārdzīvojumiem, jo tie var nākt no velna. Tā vietā paļausimies uz Dieva dzīvo vārdu, kas nekad nemelo (Jņ.10:35; Lk.16:17).