Lūgšana par žēlastības gadu

“Ozianna Dāvida dēlam, svētīts, kas nāk Kunga vārdā!” (Mt.21:9)

Izcēlās gaviles, kad Jēzus jāja lejup pilsētas virzienā pa svētceļnieku veco ceļu pāri Olīvkalnam. Bija pavasaris, spoža saule, starp akmeņiem mirdzēja sarkanās anemones, gaisu piepildīja putnu treļļi un gaidas. Atbalsojās ozianna saucieni, tā ka atbalss vēlās pāri Kidronas ielejai un atgriezās atpakaļ no augstajiem Tempļa mūriem otrā pusē. Notiekošais līdzinājās gan tautas svētkiem, gan politiskai demonstrācijai. Bet visvairāk tas līdzinājās ilgām un cerībai, kas meklē Dievu, kas izkliedz savas vajadzības un apliecina savu ticību.

Ozianna taču ir lūgšana. Tā nozīmē: “Palīdzi mums, Kungs. Atpestī mūs, iejaucies un izglāb mūs.” Iemesls šim saucienam bija viss, ko cilvēks zināja par Dievu, par Vareno, kas ar tēviem bija darījis tik daudzas ievērības cienīgas lietas. Dievs iepriekšējos laikos taču bija palīdzējis tik daudz reižu. Ozianna bija gandrīz kļuvusi par gaviļu saucienu – ar līdzīgu pieskaņu senajam psalma vārdam: “Uz tevi paļāvās mūsu tēvi, tie paļāvās, un tu tos patvēri.”

Vai ne tāpēc Pirmais advents mūsu zemē ir kļuvis par lielu svētku dienu? Draudzes dziesmās un tekstos ir kas tāds, kas mūs aplipina ar ozianna gavilēm Olīvkalna nogāzē. Tas ir Baznīcas gada sākums. Ir kāds, kas nāk pie mums – žēlsirdības Ķēniņš ar apsolījumu par žēlastības gadu.

Žēlastības gadu? Visi šie vēlējumi var palikt tikpat nepiepildīti kā tradicionālie jaungada vēlējumi. Viss turpinās tāpat kā iepriekš. Nekas nekļūst citādi – tikvien, ka esmu nodzīvojis vēl vienu gadu un ka man vēl ir atlicis dzīvot vienu gadu mazāk, kad atnāks nākamais Jaunais gads.

Un tomēr tas par žēlastības gadu bija domāts nopietni. Katrā ziņā no viņa puses un varbūt arī dziļi manā sirdī. Patiesībā es vairs neesmu tāds pats: kad ir pagājis gads, kaut kas ar mani ir noticis. Es vai nu esmu tuvojies, vai arī attālinājies. Mana ticība ir vai nu augusi, vai arī gājusi mazumā.“

Žēlastības gadu? Šai gadā es to sev nevis vienkārši novēlēšu un nevis vienkārši cerēšu, ka tas atnāks pats no sevis. Es lūgšu par to. Es būšu tam atvērts. Es mēģināšu sekot viņam, lai nepalaistu garām kaut ko no tā, ko viņš var dot.