Novērsties no Dieva pavēles

“Bet Lata sieva paskatījās atpakaļ un kļuva par sāls stabu.” [1.Moz.19:26]

Lata sieva rādīta mums kā piemērs, par ko Kristus saka: “Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai” (Lk.9:62), un spēkpilnajā sprediķī par Pastaro dienu, Viņš atgādina: “Pieminiet Lata sievu!” (Lk.17:32) Te nu viegli varam saprast, ko nozīmē – skatīties atpakaļ, proti, novērsties no Dieva pavēles un nodarboties ar citām lietām, ārpus sava aicinājuma, kā darīja tas, kurš, Kristus aicināts, negribēja uzreiz Viņam sekot, bet gatavojās vispirms apglabāt savu mirušo (Lk.9:59).

Tātad tas rakstīts par zīmi, mācību un pamudinājumu mums, lai mēs nekam neļautu traucēt mūs mūsu aicinājuma pildīšanā – kā Pēteris Jņ.21:21, savās domās raudzīdamies apkārt un jautādams par Jāni, saņēma sava Kunga nosodījumu. Jo katram jāpaliek pie sava aicinājuma, neskatoties apkārt un nejautājot, ko dara citi.

Bet mums tagad tiek sludināts Dieva Vārds, kas ir jāuzklausa un jāuzņem bez kādām pārdomām un diskusijām. Mums neklājas daudz jautāt par to, kādēļ Dievs tieši tagad, un nevis agrāk ir cēlis gaismā skaidro, šķīsto mācību.

Tā nu šis stāsts ir mums noderīgs, lai mēs no tā mācītos būt pastāvīgi. Kurš grib būt kristietis, tam nav jāraugās pēc cita ceļa, nedz cita Evaņģēlija. Pestīšana atrodama tikai, ejot pa šo vienu vienīgo ceļu; ja sāc iet pa citu, tad esi jau pagalam, un tevi sagaida tas pats, kas notika ar Lata sievu.