Panest vai aizmest savu krustu?
Cik gan daudz ir to, kas noraidījuši Kristus aicinājumu tikai tādēļ, ka nevēlas uzņemties krustu.
Kāds, iespējams, visu dzīvē sasniedzis vienīgi pateicoties negodīgam biznesam. Viņš labi saprot, ka kļūstot par kristieti, viņš nevarēs turpināt mānīt cilvēkus un viņam viss atviltais būs jāatgriež atpakaļ.
Tad visi sapratīs, kas viņš bija par cilvēku. Viņa dzīves līmenis kritīsies. Viņam nāksies atteikties ērtībām. Viņš zaudēs līdzšinējos draugus.
Tādēļ viņš noraida Kristu un nevēlas ņemt krustu.
Līdz ar to viņš, pat, ja cilvēku acīs viņš ir godājams, reiz visu pazaudēs un kritīs mūžīgā kaunā, ja nenožēlos grēkus un neiemantos ticību Kristum.
Citi noraida Kristu, jo tas nav pieņemams viņa ģimenes locekļiem. Un viņš nevēlas uzņemties šo krustu. Viņam mājinieku uzskati ir pārāki par Kristu. Tomēr šādi rīkojoties viņš visvairāk ienīst savus tuvākos. Viņi nevēlas vārdos un darbos liecināt par Viņu, kurš var izglābt no mūžīgās pazudināšanas.
Kādi noraida Kristu nevēloties krustu, ko nes līdzi Dieva vārds un dzīvošana saskaņā ar to. Ja atklājas patiesība, bet tai neseko, bet piekāpjas, tad pestīšanas prieks attālinās, ticības liesma dziest vai nodziest pavisam. Tad paliek vien netīra sirdsapziņa.
Vai tiešām ir jāizvairās no krusta? Patiesi es saku – nekādā ziņā! Citādi cilvēks pats sevi un savus tuvākos grūž pazudināšanas bezdibenī. Jēzus Kristus saka: „Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts.” [Mt.10:37-38]
Esi modrs, lai nenomaldītos no sekošanas Kristus pēdās un pasaulīgā ceļa. Piemini Lata sievu, kas atskatījās uz Sodomu un Gomoru, kas jau bija Dievu dusmu liesmās.
Kad seko Kristum, nejautā savas miesas domas, jo tai jāmirst. Nejautā pasaules viedokli, jo to gaida pazudināšana. Nedzenies pēc bagātības, jo šī pasaule ir nolemta iznīcinošai ugunij. Neklausies velna kārdinājumos, jo viņš ir slepkava no sākuma.
Seko vienīgi Kristum, kurš tevi izpirka un izcīnīja tev mūžīgo dzīvošanu.
Kāpēc tad tu vairies no krusta?
Kristus krusts taču ir svētījošs krusts. Tiesa, „daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj.” [Ps.34:20]
Katram kristietim ir savs krusts, bet Kristus saka: „Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”[Mt.11:30]
Ja krusts liekas nepanesams, Bībele aicina priecāties: „Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums.” [1.Pēt.4:12-14]
Visās lietās mēs varam paļauties uz Kungu. Arī krusta panešanā. Nav jābaidās nedz no krusta, nedz cīņas. Tas mūs svētī. Tas ved mūs Dieva vārda dzīlēs, sirsnīgākā lūgšanā un arvien lielākā un lielākā paļāvībā uz Dieva palīdzību.
Un ņemiet vērā: „Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” [1.Pēt.4:15]
Mums, kristiešiem, ir aicinājums sekot Kristum un nest Viņa krustu. Tāpēc, ja kāds cieš „kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” [1.Pēt.4:16].
x