Dievs ir nesējs
12.03.2010 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Ciešanām jātop nestām, lai tās paietu. Tās jānes vai nu pasaulei un tādejādi jānogrimst, vai arī tās krīt uz Kristus un Viņā tās tiek pārvarētas.
Tā Kristus vietnieciski cieš pār pasauli. Ja Jēzus Kristus seko Kristum zem krusta, tad tā vietnieciski iestājas par pasauli Dieva priekšā. Dievs ir nešanas Dievs. Dieva Dēls pieņēma mūsu miesu, un tādēļ nesa krustu un visus mūsu grēkus un ar savu nešanu atnesa izlīdzinājumu. Tā arī sekotājs ir aicināts nest. Kristietim būt nozīmē nest.
Tāpat kā Kristus nesot saglabā Tēva kopību, tā arī sekotājs nesot ir kopībā ar Kristu. Cilvēks viņam uzlikto jūgu var arī nokratīt. Bet to darot viņš nepavisam nav brīvs no nastas, bet nu viņš nes daudz smagāku un nepanesamu nastu. Viņš nes sevis paša izvēlēto smagumu. Jēzus aicināja visus, kas apkrauti ar bēdām un smagumiem, nomest savas nastas un uzņemt Viņa jūgu, kas ir maigs, savu smagumu, kas ir viegls. (Mt.11:30).
Viņa nasta un smagums ir krusts. Iet zem šī krusta nav niecība un šaubas, bet atspirdzinājums un miers dvēselēm, tas ir lielākais prieks. Te mēs vairs neejam zem pašdarinātiem likumiem un nastām, bet zem Tā jūga, kas mūs pazīst un kas pats iet zem jūga. Zem Viņa jūga mēs esam droši par Viņa tuvumu un kopību ar Viņu. Viņš pats ir tas, kas atrod sekotāju, kad tas pieņem krustu.
Līdzīgās e-publikācijas