Kristus profētiskā amata pildīšana paaugstināšanās stāvoklī

Savā paaugstināšanās stāvoklī Kristus vairs nesludina Evaņģēliju tiešā veidā (pats no sevis, savā autoritātē), bet gan ar jau ar vidutāju, ar savas Baznīcas kalpošanas darba palīdzību (Jņ.20:21; Mt.28:19-20; Mk.16:15-16; 2.Kor.13:2-3; 2.Tim.1:9-11).

Tomēr arī savā paaugstinātības stāvoklī Viņš paliek patiess savas Baznīcas Pravietis un Mācītājs (Kol.3:16; Ef.4:10-12), tādēļ Baznīcai savā sludināšanā ir jāizmanto vienīgi Viņa vārds (Jņ.8:31-32; 1.Pēt.4:11; 1.Tim.6:3-5). Visi tie, kas Dieva vārda vietā sludina paši savu gudrību, nav kristīgi mācītāji, bet gan viltus pravieši [antikristi], no kuriem ticīgajiem būtu jāvairās (Mt.15:7-9; 7:15; Rom.16:17-18; 1.Jņ.2:18). Dr. A. Strongs pamatoti saka:

Visi mūsdienu patiesie pravietojumi, nav nekas vairāk, kā Kristus vēsts atkārtošana, Rakstos jau atklātās patiesības pasludināšana un izskaidrošana.

No visiem viltus praviešiem visviltīgākais un viskaitīgākais ir Romas pāvests, jo viņš sagroza Dieva vārdu un pretojas Kristus profētiskajam amatam, izliekoties esam paaugstinātā Kristus vietnieks un pārstāvis. Šī iemesla dēļ viņš ir antikrists (vispārākais antikrists – (2.Tes.2:3 un tālāk).

Arī Vecajā Derībā Dieva Dēls jeb mūžīgais λόγος bija patiesais Baznīcas Pravietis un Skolotājs, jo tieši Viņš bija tas, kurš sarunājās ar tā laika svētajiem un atklāja viņiem pestīšanas patiesību. Šo svarīgo faktu Raksti, māca, pasludinot:

• ka tieši Kristus Gars iedvesmoja praviešus, kuri pravietoja par gaidāmo žēlastību (1.Pēt.1:10-12), un
• ka tieši Dieva Dēls atklāja Israēlam Dieva pestījošās patiesības (Jņ.12:41; sal. ar Jes.6:1 un tālāk; 1.Kor.10:4).

Luters:

Gandrīz visās Vecās Derības vietās Kristus ir mums atklāts zem Dieva vārda.