Skip to content
17. jūnijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

264. Kur un kad mēs varam lūgt?

  • Sākums
  • Grēku piedošanas pasludinājums
  • e-apceres

Grēku piedošanas pasludinājums

Karls F. V. Valters

“Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.” [Mt.9:8]

Grēku piedošanas pasludinājums

Svarīgākais, kas vajadzīgs katram cilvēkam, ir viņa grēku piedošana. Neatkarīgi no tā, cik bagāts, vesels vai cik lielā cieņā sabiedrībā viņš ir, neatkarīgi no tā, cik vērtīga ir viņa manta, ja viņš ir bez grēku piedošanas, tad viņš ir kā cilvēks, kas sēž pie labi klāta galda, bet pavisam tuvu virs viņa galvas karājas nāvējošs zobens. Viņam var būt viss, ko viņš vēlas, bet bez grēku piedošanas viņš ir kā noziedznieks ceļā uz karātavām. Tikai tad, ja viņš zina, ka viņa grēki ir piedoti, viņam var būt droša un priecīga sirdsapziņa. Ja ne, tad viņš nevar zināt, vai Dievs ir viņa draugs; tā vietā viņam jābaidās no tā, ka Dievs ir viņa ienaidnieks. Visai laimei, ko pasaule var piedāvāt, nav nekādas vērtības, un visas nelaimes ir bez mierinājuma un cerības. Būt bez grēku piedošanas, zinot, ka viņam drīz jāmirst, ir visbriesmīgākais stāvoklis, kādā cilvēks var atrasties.

Tam, kurš nemēģina slēpt savu patieso stāvokli, ir jākrīt izmisumā. Patiesais Dievs to visu ļoti labi zina. Un Viņš atbild, plaši atverot Savu tēvišķo sirdi un dažādos veidos piedāvājot mums grēku piedošanu. Daudzi pagāni noliedz, ka Dievs var un vēlas piedot grēkus, bet Raksti mums māca pretējo, un par to nevar būt nekādu šaubu. Mūsdienās daudzi šaubās, vai grēku piedošana ir cilvēkam dots spēks, tāpat kā rakstu mācītāji Jēzus laikā to noliedza. Kad Kristus piedeva paralizētā vīra grēkus, viņi pie sevis sacīja: “Šis zaimo Dievu!” [Mt.9:3] Bet, kad Kristus pierādīja, ka spēj piedot grēkus, brīnumainā kārtā ar vārdu vien izdziedinot paralizēto, ļaudis kļuva varenā veidā pārliecināti. Šodienas tekstā teikts: “Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.” [Mt.9:8]

Mēs nedrīkstam domāt, ka šie vārdi attiecās tikai uz Kristu, jo Viņš bija gan cilvēks, gan Dievs. Tā laika ļaudis, Svētā Gara pamodināti, slavēja Dievu, ka šāds spēks ir dots cilvēkiem. Un tā tas ir arī šodien. Kristus ar savām ciešanām un nāvi izpirka visu cilvēku grēkus un ar savu svēto dzīvi ieguva tiem taisnību, kas ir derīga Dieva priekšā. Tādējādi visi cilvēki ir pilnībā samierināti ar Dievu un atbrīvoti no grēka parāda. Dievs Tēvs pats par to liecināja, uzmodinot no mirušajiem Jēzu Kristu, mūsu vietnieku savā tiesā, un atsvabinot Viņu kā mūsu ķīlu. Ja mūsdienās ārkārtīgi bagāts cilvēks samaksātu visu pilsētas iedzīvotāju parādus un kreditors atgrieztu visas ķīlas, vai tādā gadījumā apžēloto parādnieku piedošanas pasludinājums, nebūtu līdzvērtīgs kreditora pasludinājumam? Noteikti būtu. Tā tas ir arī ar mūsu grēkiem. Pēc tam, kad Kristus samaksāja mūsu parādu un Dievs Tēvs to publiski paziņoja, visiem cilvēkiem tika dota vara pasludināt šo grēku piedošanu.

Tomēr rodas jautājums, kā mēs izmantojam šo patiesību. Nav pareizi, ja cilvēks saliek rokas klēpī un saka: “Tagad, ja reiz absolūcija ir tik bagātīgi pār mums izlieta, ja reiz visa pasaule ir ar to pilna, mums nekas cits neatliek, kā vien to baudīt un cerēt uz Debesīm.” Tas tā nav! Ko tas palīdzētu ieslodzītajam, ja viņš dzirdētu, ka viņš ir apžēlots, bet pēc tam atsakās pamest cietumu, lai dzīvotu brīvībā? Tas viņam nekādi nepalīdzētu. Tā tas ir arī ar grēku piedošanu, ko mums var pasludināt gan katrs Evaņģēlija sludinātājs, gan katrs kristietis. Ja mēs gribam pareizi izmantot šo piedošanu, mums ir jāiet prom no savu grēku cietuma. Mēs to darām, no sirds pieņemot savu absolūciju, mierinot un iedrošinot sevi ar to. Citiem vārdiem sakot, tas notiek, saglabājot stingru un skaidru ticību.

Kad dzirdam grēku piedošanas pasludinājumu, ticēsim, ka šis pasludinājums arī ir paša Dieva piedošana mums. Ja mēs dzirdam, ka kristietis mūs mierina un iedrošina ar grēku piedošanu, pieņemsim to kā Dieva mierinājumu un iedrošinājumu. Ja Evaņģēlija kalps mums pasludina piedošanu, tad pieņemsim to kā vārdu, ko saka pats Dievs.

Tēmas: 19. svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem absolūcija Dieva piedošana Dieva priekšā Divdesmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem grēku piedošana kreditora labvēlība piedošanas pasludinājums priecīga sirdsapziņa

Continue Reading

« Cik liela ir Tēva mīlestība
Visiem cilvēkiem ir jābūt pazemīgiem »
                       

Ieskaties

Ar saviem grēkiem mēs sitām Kristu krustā

Cilvēks arvien kādam kalpo

Vai pestīšanai ir nepieciešami labie darbi?

Dieva kalpa Ījaba smagās ciešanas

Apslāpēt grēku

Ījabs bija samulsis

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dievbērnības galvenais raksturlielums Dievbērnības galvenais raksturlielums
    • e-refleksijas

    Dievbērnības galvenais raksturlielums

  • Zvērēt pie Dieva Zvērēt pie Dieva
    • e-apceres

    Zvērēt pie Dieva

  • Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma? Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma?
    • e-apceres

    Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma?

  • Ko nozīmē "piedzimt no jauna"? Ko nozīmē “piedzimt no jauna”?
    • e-apceres

    Ko nozīmē “piedzimt no jauna”?

  • Iedzimtā grēka cēlonis Iedzimtā grēka cēlonis
    • e-raksti

    Iedzimtā grēka cēlonis

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Piedošanas pasludinājums
  • Vai liekulis var saņemt grēku piedošanu?
  • Vai arī liekulis var saņemt grēku piedošanu?
  • Sludināt grēknožēlu
  • Dieva grēku piedošanas pasludinājums
  • Kā jānoris grēksūdzes sakramentam?
  • Konfidenciāli (Iekšējai Lietošanai)

Pēdējie komentāri

  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”
  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jes.60:16
    Es, Tas Kungs, esmu tavs Glābējs un Pestītājs, Jēkaba Varenais.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026