Par Dieva Vārda zvaigznes izgaismošanu pagāniem

“Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: “Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.” Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. Un tie viņam sacīja: “Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu.” Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku. Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: “Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu.” To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.” [Mt.2:1-12]

Pirmie pagāni pie Kristus tika vadīti brīnišķīgā veidā. Valstī, kas atrodas tālu uz austrumiem no Jūdejas, iespējams tā bija Persija, zvaigzne parādījās vairākiem gudriem vīriem, un Dievs viņiem atklāja, ka šī zvaigzne nozīmē ilgi gaidītā žēlastības Ķēniņa piedzimšanu ebreju tautas vidū. Šie gudrie vīri nekavējoties uzsāka savu ceļu uz galvaspilsētu Jeruzālemi un, kad ieradās, jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.” Ķēniņš Hērods nekavējoties sapulcināja visus savus augstos priesterus un rakstu mācītājus un jautāja, kur, saskaņā ar Rakstiem, Kristum vajadzētu piedzimt. No Mihas grāmatas viņš uzzināja, ka Mesijam ir jāpiedzimst Bētlemē. Tad ķēniņš sūtīja austrumu gudros uz šo mazo pilsētu. Viņi sekoja pravieša vārdiem, un redzi! Viņi atrada Viņu, kuru meklēja, nometās ceļos Viņa priekšā, pielūdza Viņu, dāvāja Viņam savus dārgumus un atgriezās savā zemē ar šo pestījošo zināšanu mūžīgo dārgumu.

Vienlīdz apbrīnojams šai stāstā ir fakts, ka Dievs izvēlējās austrumu gudros vest uz Bētlemi ne tikai ar zvaigznes palīdzību, bet – ja tā var teikt – ar līkumu. Jūdu ķēniņam ar saviem augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, izmantojot Dieva vārdu, bija viņiem jāparāda, ka Bētleme ir tā vieta, kur meklēt Kristu. Mēs nevaram iedomāties, ka visgudrais Dievs to būtu darījis bez kāda ļoti svarīga iemesla. Dievs vēlējās visām nākamajām paaudzēm parādīt, ka nejūdus pie Sava dārgā Dēla Viņš neved ar brīnumu, ar zvaigžņu, ar eņģeļu vai kādu citu neparastu debesu parādību palīdzību. Tā vietā Viņš tos ved pie Kristus ar cilvēku, tas ir, ar savas jau pastāvošās draudzes palīdzību. No tā mēs redzam, ka misija pie pagāniem ir Baznīcas pienākums.

Diemžēl mūsdienās pārāk daudz cilvēku, ieskaitot tos, kuri nenoliedzami ir kristieši, domā, ka misija pagānu vidū ir slavējama lieta, taču tā ir viņu brīvās gribas jautājums – ko viņi var vai nu darīt vai arī nedarīt. Ar tik daudz ciešanām pasaulē, kas jāpiedzīvo Baznīcai šeit, viņi uzskata, ka nevajadzētu apgrūtināt Baznīcu ar misijas nastu, ja tā var kļūt par iespējamu šķērsli citiem svarīgajiem Baznīcas darbiem. Šādi domājot, kristieši kļūdās. Kristīgā Baznīca ir parādniece visai pasaulei, kas paliek ārpus Kristus. Viņi ir atbildīgi par Dieva Vārda zvaigznes izgaismošanu nabaga pagāniem un viņu vadīšanu uz Bētlemi. Baznīca ir kā auglīga māte, kurai ir jāpiedzemdē daudz Dieva bērnu.