Pāvests ziemā: Šī nav dāvana katoļiem

Noklausies šo e-publikāciju

Kā ziņo NRA.lv, Džona Kornvela grāmata Pāvests ziemā. Jāņa Pāvila II pāvestības ēnas puses jau ar savu nosaukumu brīdina – nemeklējiet šeit kārtējās slavas dziesmas leģendārajam un pielūgtajam 20. gadsimta vēsturē izcilākajam Romas katoļu baznīcas galvam.

Jāņa Pāvila panākumu saraksts ir patiesi iespaidīgs – baznīcas autoritātes celšana, sociālistiskā bloka graušana, cerības došana miljoniem ticīgo visā pasaulē. Nav brīnums, ka tieši tālab viņš pēc savas nāves izpelnījies neskaitāmus slavinājumus, bet grāmatas par pāvesta labajiem darbiem, viņa paša sacerēto tekstu un izteikumu apkopojumu izdevumi tiek drukāti biezā slānī daudzās pasaules valstīs (tostarp arī Latvijā) ar visnotaļ bijīgiem un glorificējošiem komentāriem.

Tomēr bija tikai laika jautājums, kad uz šo neskaitāmo slavas dziesmu fona parādīsies pētījumi, kuru autori neraugās uz bijušo Romas katoļu baznīcas galvu pielūgsmes ietonētās rozā brillēs. Nepārprotiet, runa te nav par atklāti nopulgojošiem tekstiem un žults izpausmēm, ko varētu dēvēt par darvas karoti medus mucā. Drīzāk gan līdzās slavinājumiem bija jāparādās analītiskiem pētījumiem, kas katra vārda galā neoperē ar tādiem jēdzieniem kā Dieva griba vai brīnums, bet gan ar konkrētiem faktiem. Un tie, kā zinām no vēstures, mēdz būt stūrgalvīga padarīšana.

Džona Kornvela grāmata, kas visu vasaras otro pusi dzīvojas pa Latvijas lielāko grāmatu tirgotāju pārdotāko grāmatu topa pirmo desmitnieku, ir tieši šis gadījums. Diezin vai tās autors būtu dēvējams par nekrietnu tēviņu, kurš, tīksminoties par savu ļaundarību, lūko iespļaut sirdī miljoniem katoļu – tāpat vien, lai viņiem dzīve neliktos tik salda. Džons Kornvels ir visnotaļ pazīstams Vatikāna pētnieks un bibliogrāfs. Brits, kas jaunībā studējis Romas katoļu seminārā, lai kļūtu par priesteri, bet galu galā devis priekšroku angļu valodas studijām Oksfordā un Kembridžā, rakstniecībai un Vatikāna vēsturei. Viņa spalvai pieder vairākas vēsturiskas monogrāfijas gan par Romas pāvestiem, gan Hitlera zinātniekiem, gan dzejnieka Koldridža biogrāfija. Tajās viņš izceļas ar visnotaļ kritisku un analītisku skatījumu uz lietām. Lielu troksni savulaik radīja grāmata Hitlera pāvests par Pija XII atbalstu nacistu režīmam, tāpat pētījums par Jāņa Pāvila I mīklaino nāvi, ko Vatikāns oficiāli pasniedza kā plaušu embolijas gadījumu, kaut gan ap šo notikumu virmoja neskaitāmas sazvērestības teorijas, kas uzskatīja – notikusi slepkavība. Drīzāk gan Džonu Kornvelu iespējams uzskatīt par liberālu katoli, kam nav pieņemams katoļu baznīcas pārliekais konservatīvisms un lielajām organizācijām raksturīgā tieksme nepaust uz āru patiesību dažādos kompromitējošos vai kutelīgos jautājumos, kas varētu tikt traktēti par sliktu Svētajam Krēslam.

Ko īsti Džons Kornvels piedāvā monogrāfijā Pāvests ziemā? Tā ir diezgan nesaudzīga Jāņa Pāvila II darbības analīze, vēršoties pret pāvesta konservatīvismu, kas nereti pārsniedzis saprāta robežas. Īpaši tas vērojams baznīcas galvas vēlmē slēpt un noklusēt Rietumu pasaulē, ASV un Austrālijā uzliesmojušos katoļu priesteru pedofilijas skandālus – visnotaļ nepatīkamu un apkaunojošu lietu, kuras sekas protesta demonstrāciju formā šovasar nācās izbaudīt Jāņa Pāvila II pēctecim, apmeklējot Austrāliju. Kā raksta Kornvels, neraugoties uz acīmredzamiem faktiem, Jānis Pāvils II ignorējis šo problēmu, nereti pedofilijā pieķertie priesteri tikuši nosūtīti uz kādu draudzi “otrā pasaules malā”, kur tos neviens nepazīst, bet grēkāži varējuši turpināt praktizēt savus netiklos hobijus. Daži augstāki bīskapi pat saņēmuši pāvesta dāvanas, turpretī tie, kas par to mēģinājuši runāt un protestēt, krituši viņa nežēlastībā.

Grāmatas autors asi kritizē pāvestu arī par viņa noraidošo attieksmi kontracepcijas jautājumā. Šī lieta patiesi nav tik sirsnīgi nevainīga, kā tas varētu šķist pirmajā acu uzmetienā un saukļos – vairojieties, Dievs tā vēlas, dzīvība ir svēta. Pāvesta vēršanās pret prezervatīviem būtībā pakļāva miljoniem katoļu visā pasaulē tiešam nāves riskam, veicinot HIV, hepatīta un STS izplatību, īpaši jau Āfrikas kontinentā. Šo domu Džons Kornvels savā pētījumā atkārto vairākkārt, diezgan nesaudzīgi kritizējot katoļu baznīcu par tās laiku pārdzīvojušo konservatīvismu, kas jau sen neatbilst modernās pasaules dzīves ritmam.

Lai arī kritiski noskaņots, grāmatas autors tomēr nepieder pie tiem, kas pa labi vai kreisi laista samazgas. Pētījumā Pāvests ziemā ieinteresēts lasītājs atradīs ārkārtīgi daudz nezināmu vai maz zināmu faktu, informāciju par Jāņa Pāvila II gaitām pasaulē, ziņas par viņa bērnību un jaunību. Džons Kornvels mēģina arī analizēt to, kā liriski noskaņotais poļu jauneklis, kas sākotnēji nākotni drīzāk saistīja ar literatūru vai teātri, laikmeta griežos un dzimtenei Polijai traģiskā brīdī vācu okupācijas laikā nonāca katoļu garīdzniecības rindās, kas savā visdziļākajā būtībā bija apzinātas nepakļāvības un pretošanās akts. Neņemos spriest, vai šī grāmata būs aizraujoša lasāmviela fanātiķiem vai akliem Jāņa Pāvila II dievinātājiem. Visticamāk, vilsies arī lētu sensāciju meklētāji, tomēr racionāli domājošiem cilvēkiem un tiem, kas neuzskata, ka viņu komunikācijā ar Augstāko nepieciešams labi apmaksāts un daudzskaitlīgs pēc vīraka smaržojošs starpnieku institūts, šis varētu būt darbs, kas rosina domāt un iedziļināties.