Romas pāvestība pielien luterāņiem
Reformācijas 500. gadadienā, luterāņi un Romas katoļi pirmo reizi kopā atzīmēšot Reformācijas dienu. Vatikāns kā vienojošo elementu redz “Jēzu Kristu un Viņa pestījošo darbu, kā kristīgās ticības centru.”
Tu redzi arhīvu par pāvestība
Nostāties pareizajā frontes līnijas pusē
Filipa Melanhtona uzskati par dažādiem doktrināliem jautājumiem dažreiz atšķīrās no Lutera un citu luterāņu teologu uzskatiem. Tā 1537.gadā Melanhtons parakstīja lielā mērā pret Romas pāvestu vērstos “Šmalkaldes artikulus” tikai ar piebildi, ka gadījumā, ja pāvests atļautu sludināt Evaņģēliju, tad viņam, saskaņā ar cilvēciskām tiesībām, miera un vienības labad varētu arī piešķirt varu pār citiem bīskapiem. Taču tajā pašā Šmalkaldes tikšanās laikā sarakstītajā. darbā “Traktāts par pāvesta varu un primātu”, kurš tika iekļauts ari Konkordijas grāmatā, Melanhtons pauž stingri luterisku attieksmi. Nedaudz apskatīsim to.
Vai pāvests Francisks ir Antikrists?
Apbrīnojami kā (un nez kāpēc) pasaule izrāda milzīgu interesi un empātiju katoļu virsbīskapa pārvēlēšanas procesam. Baznīca taču skaitās šķirta no valsts. Pasaules valstis taču pārvalda laicīgās varas un valdības un politiskie spēki. Baznīcai savukārt jānodarbojas ar garīgiem jautājumiem, proti – Dieva lietām.
Pagānisms baznīcā
Lutera laikā evaņģēliskie teologi norādīja, ka Romas mācība par pestīšanu ar labajiem darbiem ir antikristīgā un pagāniska, taču Romas teologi to noliedza, bet šodien paši Romas teologi – un īpaši tagadējais pāvests – ir paziņojuši par to, ka visās reliģijās, arī pagāniskajās, ir rodama pestīšana:
Atsauces (0)