Skip to content
21. maijs, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

51. Kādēļ Dievs vēlas, lai mēs turētu Viņa Vārdu?

  • Sākums
  • Nostāties pareizajā frontes līnijas pusē
  • e-refleksijas

Nostāties pareizajā frontes līnijas pusē

Ilārs Plūme

Filipa Melanhtona uzskati par dažādiem doktrināliem jautājumiem dažreiz atšķīrās no Lutera un citu luterāņu teologu uzskatiem. Tā 1537.gadā Melanhtons parakstīja lielā mērā pret Romas pāvestu vērstos “Šmalkaldes artikulus” tikai ar piebildi, ka gadījumā, ja pāvests atļautu sludināt Evaņģēliju, tad viņam, saskaņā ar cilvēciskām tiesībām, miera un vienības labad varētu arī piešķirt varu pār citiem bīskapiem. Taču tajā pašā Šmalkaldes tikšanās laikā sarakstītajā. darbā “Traktāts par pāvesta varu un primātu”, kurš tika iekļauts ari Konkordijas grāmatā, Melanhtons pauž stingri luterisku attieksmi. Nedaudz apskatīsim to.

Nostāties pareizajā frontes līnijas pusē

Traktāta sākumā tiek noliegti Romas bīskapa (pāvesta) apgalvojumi, ka viņam

  • pēc dievišķām tiesībām pieder vara pār citiem bīskapiem;
  • ka viņam ir vara iecelt un atcelt valdības;
  • ka viņš ir Kristus vietnieks virs zemes.

Šie apgalvojumi tiek atzīti “par aplamiem, bezdievīgiem, tirāniskiem un bīstamiem baznīcai.” Tālāk Melanhtons pierāda, ka, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, visi apustuļi ir bijuši vienlīdzīgi. Arī baznīcas vēsture skaidri rāda, ka Romas baznīcai nav lielākas varas kā citām baznīcām. Par pierādījumu tiek citēts arī Hieronīms.

Melanhtons strikti iebilst ari pret pāvesta apgalvojumu, ka viņam pieder vara pār laicīgajiem ķēniņiem, jo “Kristus apustuļiem ir devis tikai garīgu varu .., bet nav devis zobena varu, nedz tiesības dibināt, ieņemt un pārcelt pasaules valdības.” Šo uzskatu dēļ baznīcā ir ienākusi liela tumsa un Eiropā izraisīti lieli nemieri. Bet, attiecībā uz garīgajām lietām, pat tad, ja pāvestam ari būtu pārākums pār citiem bīskapiem, tad viņš nav jāklausa gadījumos, kad viņa mācība nesaskan ar Rakstiem. Bet patiesībā šādam pāvestam pašam vajadzētu tikt nosodītam.

Melanhtons vairs arī nekavējas piekrist Luteram un citiem luterāņu teologiem, ka pāvesta vara ir antikristīga. Viņš pamato savu atzinu ar 2.Tes.2:3, pēc kuras spriežot, antikristam pieder baznīcas, ne pasaules vara. Tālāk Melanhtons brīdina kristiešus no sadraudzības ar maldu mācītājiem un aicina tos pamest pāvestu un viņa piekritējus.

“Būt šķirtam no tik lielas ļaužu kopības un tikt sauktam par šķeltnieku ir smagi. Bet Dieva pilnvara visiem pavēl, lai tie nebūtu bezdievības un netaisnas nežēlastības sabiedrotie un aizstāvji.”

Būt vienprātībā ar pāvestu un aizstāvēt viņa mācību nozīmētu aptraipīt sevi ar elkdievību un nest atbildību par pāvesta vajāto asinīm, piedevām kaitēt Dieva godam un kavēt baznīcas labklājību.

Savukārt, par bīskapa varu tiek mācīts, ka tā ir garīga vara – atlaist grēkus un pārvaldīt sakramentus, kā arī lietot atslēgu varu. Tas ir, atlaist grēkus tiem, kas nožēlo, un paturēt grēkus tiem, kas neatgriežas. Šī vara, saskaņā ar dievišķo likumu, attiecas uz visiem draudžu vadītājiem. Vienalga, vai tie saucas “mācītāji, vecajie vai bīskapi.” Kā pierādījumus savai pārliecībai Melanhtons min Hieronīma argumentus, kurš māca, ka mācītāju amata pakāpes atšķiras tikai pēc cilvēku ieviestiem likumiem.

No tā izriet, ka mācītāji drīkst arī ordinēt citus mācītājus. Šīs tiesības tie saņem no draudzes, kurai ir aicināšanas, ievēlēšanas un ordinācijas tiesības, kas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad esošie bīskapi kļūst baznīcas ienaidnieki vai negrib ordinēt.

Tā kā bīskapu tiesības nav dievišķas, bet ieviestas, balstoties uz cilvēku likumiem, tad draudzēm ir tiesības arī atņemt bīskapiem varu. Noraidāma, protams, ir arī doma, ka bīskapi varētu automātiski ordinācijā saņemt garīgu varu būt par bīskapiem uz visu mūžu. Turpretī viņu pastāvēšana ir atkarīga no draudžu labvēlības. Jo tad, kad bīskapi kļūst tirāniski, nav nepieciešams tiem paklausīt. Turklāt, ja draudzes nepaklausība ir pamatota, tad tai ir tiesības un pienākums savas pilnvaras nodot dievbijīgiem mācītājiem.

No iepriekš sacītā ir skaidrs, ka baznīcas vara ir garīga vara. Tā nav balstīta kādas atsevišķas personas dievbijībā, uzskatos vai baznīcas amatā, bet gan Svēto Rakstu mācībā. Šajā ziņā. mēs redzam vienprātību Hieronīma, Lutera un Melanhtona uzskatos. Visi iepriekš minētie autori arī noliedz pāvesta varas un Romas virskundzību. Īpaši izteikta ir reformatoru pārliecība par draudzes tiesībām un pienākumu izvēlēties sev mācītājus, kas māca patiesu mācību. Tāpat tiek pieprasīta norobežošanās no maldu mācītājiem. Tiklīdz garīgā vara pārsniedz savas robežas, tā kļūst tirāniska, apdraudot ne tikai baznīcu, bet arī laicīgo pasauli. Patiesā baznīcas mācība arvien ir vērsusies pret totalitārismu un autokrātiskumu, par pareizāko pārvaldes veidu atzīdama mācīšanu un pārliecināšanu, kas pamatojas Svētajos Rakstos. Tādējādi kristietība, no vienas puses, tur, kur tā atkāpusies no saviem principiem, ir kļuvusi par varmācības un apspiešanas modeli. No otras puses, tur, kur tā uzturējusi savas vērtības skaidras, tā ir mācījusi cienīt cilvēka sirdsapziņas brīvību, nostādamies pret tās spaidiem. Taču garīgā vara cilvēku varaskāres dēļ var kļūt arī ārkārtīgi bīstama, kļūstot ne tikai par modeli totalitārai laicīgai varai, bet arī pati veidojot savdabīgas varas struktūras. Pret šīm tendencēm vēršas Svētajos Rakstos smeltā baznīcas mācība par Antikristu.

Lai gan Antikrista nākšana ir neizbēgama un tā notiks baznīcā, tomēr kristietība arvien pretojas tai, kā mēs to redzējām, apskatot triju ievērojamu kristīgās baznīcas doktoru uzskatus. Svētie Raksti arī māca, ka Antikrista nākšana ir iespējama tikai pēc kristietības galējas novājināšanās, tas ir, pēc kristīgās mācības pilnīgas izkropļošanas. Tādējādi mēs varam teikt, ka frontes līnija ir tur, kur notiek ciņa par kristīgo mācību, tās šķīstumu un skaidrumu. Baznīcas doktori Hieronīms, Luters un Melanhtons mums māca saskatīt šo līniju un nostāties pareizajā pusē.

Tags: antikrista baznīca Antikrista parādīšanās atklātībā Antikrists bīskapa amats Filips Melanhtons kristīga pamācība kurai baznīcai piederēt Latvijas luterāņu šķelšanās luterisms Mārtiņš Luters pāvestība pāvests redzamā baznīca sadraudzības mācība skaidra mācība ticības apliecība tiesības ordinēt

Continue Reading

« Ticība un paklausība
Kurai konfesijai piederēt? »
                       

Ieskaties

Par sirds attieksmi pret Dieva vārdiem
Dzīvā ticība - dzīve sekošanā
Tas Kungs pats tālāk rūpējas par Saviem bērniem
Viens jautājums ir būtisks

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kādēļ bija nepieciešama pestīšana? Kādēļ bija nepieciešama pestīšana?
    • e-mācība

    Kādēļ bija nepieciešama pestīšana?

  • Dzīvais ūdens - ūdens un Gars Dzīvais ūdens – ūdens un Gars
    • e-raksti

    Dzīvais ūdens – ūdens un Gars

  • Cilvēku rīcība atbilstoši savas sirds vēlmēm Cilvēku rīcība atbilstoši savas sirds vēlmēm
    • e-apceres

    Cilvēku rīcība atbilstoši savas sirds vēlmēm

  • Piedot_bez_mera Piedot bez mēra
    • e-refleksijas

    Piedot bez mēra

  • Ar Kristus ciešanām ir samaksāts par visiem mūsu grēkiem Ar Kristus ciešanām ir samaksāts par visiem mūsu grēkiem
    • e-refleksijas

    Ar Kristus ciešanām ir samaksāts par visiem mūsu grēkiem

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Atslēgas ir dotas visai baznīcai
  • Ko nozīmē “vara”?
  • Kas ir Evaņģeliska sludināšana
  • Attiecības starp abām varām
  • Pāvesta autoritātes noliegums
  • Apustulis Pēteris un zobens
  • Kristus spēka valstība

Pēdējie komentāri

  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”
  • Roberto: “visus, kuriem interesē šī ekskluzīvā Svēto Rakstu izdevuma iegūšana un izplatīšana, mudinām sazināties ar tā izdevēju:”
  • talyc: “Jau piecpadsmit gadus Mēs sildam e-vidi; Mēs aizliedzam maldus, Lai tu taisnību dzirdi.”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Sal.māc.5:9
    Kas naudu mīļo, tam naudas netiek gan; un kas bagātību mīļo, tas no tās laba neredzēs.

ilustrētā baznīca

Aizsargmasku Betlemīte
Aizsargmasku Betlemīte

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....