Pēdējā Ķīnas imperatore (1835-1908), kura dzīvoja vēsturiskajā “slēgtajā pilsētā”, mēdza rīkot ekstravagantus banketus, kuros reizēm vienā ēdienreizē tika pasniegti pat 150 dažādi ēdieni. Banketus bija ļauts apmeklēt vienīgi karaliskās ģimenes locekļiem un izredzētiem viesiem. Vienkāršiem pilsoņiem, kādi bija vairums iedzīvotāju, vietas nebija paredzētas.
Ēģiptē tiesa par kristiešu Svēto Rakstu publisku saplēšanu un nosvilināšanu diviem radikāliem islāmistiem piespriedusi reālu cietumsodu.
Aplūkojot Mozus grāmatas un psalmus, mums jau ir izveidojies priekšstats, kā pašos senākajos jūdu avotos tiek attēlotas visas Jaunās Derības vēsts būtiskās iezīmes. Šāda pētījumu procedūra (aristoteliskā nozīmē) parāda mesiāniskās idejas daudzpusīgo raksturu jūdu domāšanā. Mēs aplūkojām to, ka ar vēsturiski kritisku pieeju nevar pienācīgi novērtēt Jaunās Derības atklājošo raksturu. Reizēm šīs līnijas piekritēji gribētu, lai mēs ticam, ka viņi pārstāv tikai “vēsturisko” kriticismu. Bet dziļa iepazīšanās ar vēsturiskiem avotiem vai arheoloģiju tur notiek reti. Problēmas mums rodas, līdzko kāds šīs skolas pārstāvis savus secinājumus paplašina līdz kristīgās ticības saturam. Tādēļ ir norisinājusies virzība uz vēsturiski kritiskās metodes alternatīvu “atklājoši vēsturiskās” pieejas formā, it īpaši Norvēģijā. Tā neizslēdz ne vēsturisko, ne literāro analīzi, bet dod priekšroku tam, lai Bībele izskaidrotu pati sevi.
Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, ko biju pazaudējusi. Gluži tāpat, es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” [Lk.15:1-10]
Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet Viņa atdusā mums vēl pastāv, bīsimies, ka kāds no mums neizrādītos to nesasniedzis (Ebr.4:1).
Tas ir noslēpums, kam nav nekāda izskaidrojuma, ka tikai daļa no cilvēces atzīst savu Glābēju.
Redzi, sējējs izgāja sēt. Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. (Mt.13:14)
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2013
Atsauces (0)