Skip to content
26. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

2. Kas ir Mazais Katehisms?

  • Sākums
  • Žēlastības līdzekļi un lūgšana
  • e-raksti

Žēlastības līdzekļi un lūgšana

Dr. Dž. Teodors Millers

Saistībā ar mācību par žēlastības līdzekļiem, ir ticis apspriests jautājums, vai arī lūgšanu nevarētu uzskatīt par žēlastības līdzekli. Kalvinisti uz šo jautājumu atbild apstiprinoši. Tā Hodžs raksta:

“Saskaņā ar mūsu baznīcas standartiem, žēlastības līdzekļi ir Dieva Vārds, sakramenti un lūgšana.”

Tomēr, lai arī termins žēlastības līdzekļi ir izteiciens, kas nav [sastopams] Rakstos, un tādēļ tā nozīme nav fiksēta Svētajos Rakstos un mēs to varam izmatot dažādi, attiecināt šo terminu uz lūgšanu tādā pašā nozīmē kā uz Evaņģēliju un sakramentiem būtu maldinoši.

Žēlastības līdzekļi un lūgšana

Dieva Vārds un sakramenti pēc Lutera vārdiem ir “Dieva darbs mūsos,” tas ir, līdzekļi, ar kuru palīdzību Dievs saistās ar mums, savukārt lūgšana ir līdzeklis, ar kura palīdzību ticīgais saistās ar Dievu. Lūgšana patiesībā ir kristīgas ticības auglis, nevis līdzeklis, ar kura palīdzību tā tiek radīta. Ar Dieva Vārda un sakramentu starpniecību Dievs piedāvā un sniedz savu žēlastību un piedošanu. Ar lūgšanas palīdzību mēs tiecamies pēc laicīgas vai garīgas svētības, vai pateicamies Dievam par jau saņemtajām dāvanām.

Tādēļ, ja lūgšana bez sīkākiem paskaidrojumiem tiek vienkārši saukta par žēlastības līdzekli, tiek ignorēta būtiskā atšķirība starp lūgšanu no vienas puses, un Dieva Vārdu un sakramentiem – no otras, kā arī tiek jauktas to dažādās funkcijas. Vēl vairāk, ja lūgšana tiek uzskatīta par žēlastības līdzekli, tad tas var izsaukt maldīgu priekšstatu, ka ar tās palīdzību, jeb ar paša cilvēka veikuma palīdzību, var izpelnīties grēku piedošanu un pestīšanu.

Tie, kuri uzskata lūgšanu par žēlastības līdzekli, faktiski domā, ka ar tās palīdzību notiek salīdzināšanās ar Dievu. Tādēļ viņi mudina grēciniekus, kuri meklē pestīšanu, lūgt, kaut gan viņiem vajadzētu tiem norādīt uz Dieva žēlastību Kristū Jēzū, kura tiek piedāvāta visiem cilvēkiem Evaņģēlijā un sakramentos, un aicināt viņus pilnībā paļauties uz dievišķās piedošanas un miera apsolījumiem.

Ja tiek iebilsts, ka Kristus, mācot mums lūgt: “Un pieodi mums mūsu grēkus” (Lk.11:4), praktiski pats padara lūgšanu par žēlastības līdzekli, mēs atbildam, ka ar lūgšanas starpniecību ticīgie patiešām saņem grēku piedošanu un arī citādu Dieva svētību, taču ne tādēļ, ka lūgšana būtu žēlastības līdzeklis, bet gan vienkārši tādēļ, ka patiesi kristīga lūgšana pauž ticību dievišķajiem apsolījumiem. Patiesībā piedošanu nodrošina nevis pati lūgšana, tas ir, vārdu izrunāšana, bet gan kristīga ticība, kuras izpausme ir lūgšana. Tātad, ik reizi, kad īsts ticīgais lūdz, viņš neuzskata savu lūgšanu līdztekus Dieva Vārdam un sakramentiem par vēl vienu žēlastības līdzekli, bet viņa lūgšana pamatojas dievišķajos apsolījumos, kuri viņam tiek piedāvāti žēlastības līdzekļos. Patiesībā viņš lūdz par to, lai Dievs viņam būtu žēlīgs un Kristus dēļ piedotu viņam grēkus, kā Viņš to ir solījis savā Evaņģēlijā.

Ja cilvēks lūdz, uzskatot savu lūgšanu par nopelnu, pateicoties kuram Dievs piedod viņam grēkus, viņa lūgšana netiek piedāvāta Jēzus vārdā, bet gan pretēji Viņa norādījumiem. Tā nav ticības, bet gan neticības izpausme; Dieva acīs tas nav labs darbs, bet gan lāsts (Gal.3:10). Uz šādu lūgšanu attiecas Jēzus vārdi: “Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni, jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ tiks paklausīti” (Mt.6:7).

Nav grūti saprast, kādēļ kalvinisti uzskata lūgšanu par žēlastības līdzekli. Tā kā viņi noliedz vispārējo žēlastību, tad viņi nespēj mierināt grēcinieku ar Evaņģēlijā piedāvātajiem vispārējās žēlastības apsolījumiem, jo, saskaņā ar viņu mācību, tie attiecas vienīgi uz izredzētajiem. Tādēļ viņiem nākas meklēt citus līdzekļus, ar kuru palīdzību pārliecināt grēka nomākto grēcinieku par pestīšanu, proti, [personīgu] nodošanos [Kristum] (pie tā pieskaita arī lūgšanas), kuras izraisa žēlastības sajūtu. Tomēr, tā kā šāda pārliecība pamatojas vienīgi pašu cilvēku centienos, tā ir tikai fantāzija un nevis patiesi kristīga pārliecība.

Tomēr lūgšanu par žēlastības līdzekli uzskata ne tikai kalvinisti, bet arī sinergisti un arminiāņi, kuri arī mudina grēka nomāktu grēcinieku, kurš vēlas iegūt pārliecību par savu pestīšanu, to gūt lūgšanā (reformātu atdzimšanas kustības, luterāņu pietisti). Šī nebibliskā padoma pamatā ir pestīšana vienīgi žēlastībā noliegšana un, līdz ar to, atsacīšanās no objektīvās salīdzināšanas, kuru nodrošināja Kristus vietnieciskā izpirkšana un žēlastības līdzekļi kā līdzekļi, ar kuru starpniecību Dievs visiem cilvēkiem dāvā Kristus perfekto taisnību. Tas viss skaidri apliecina to, kāda fatāla kļūda ir uzskatīt lūgšanu par žēlastības līdzekli. Tie, kuri uzskata savas lūgšanas par nopelniem, kuri viņiem nodrošinās žēlastību un pestīšanu, ir praktiski noraidījuši Kristus Evaņģēliju un ieslīguši pagānismā.

Tags: De Mediis Gratiae Kristīgā dogmatika lūgšana mācība par žēlastības līdzekļiem žēlastības līdzekļi

Continue Reading

« Antikrists
Inkarnatīvā izpratne par Rakstiem »

Ieskaties

Altāra Sakramenta maize ir patiesa Kristus miesa un vīns ir patiesas Kristus asinis
Vispārējs žēlastības līdzekļu apskats
Par kristīgā cilvēka brīvību
Luterisma vieta ekumēniskajā kustībā

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Garīdznieku transportlīdzekļi
  • Žēlastības un patiesības ļaudis
  • Nav jāatsakās no Dieva žēlastības līdzekļiem
  • Mūsu dzīve nav līdzeklis mērķa sasniegšanai
  • Žēlastības līdzekļu definīcija
  • Grēksūdzes loma baznīcas dzīvē un darbā
  • Mācības par žēlastības līdzekļiem nozīme
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kā izturēties pret kritušajiem Kā izturēties pret kritušajiem
    • e-apceres

    Kā izturēties pret kritušajiem

  • Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām
    • e-paziņojumi

    Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām

  • Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta
    • e-refleksijas

    Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta

  • Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām
    • e-refleksijas

    Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām

  • kadam-pratam-mums-ir-jabut-pret-savu-tuvako Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Pēt.5:6
    Pazemojaties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstina savā laikā.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021