Vai pieļaujama kristīga ietekme?

Noklausies šo e-publikāciju

Daudzi šajā jautājumā iebilst, apgalvodami, ka nav pareizi ietekmēt citu cilvēku ticību vai domāšanas veidu. Saistībā ar kristīgo mācību un ietekmi šie cilvēki īpaši piemin bērnus, pieprasīdami, lai tos liek mierā, “līdz viņi būs pietiekami pieauguši, lai paši izlemtu”.

Tādi iebildumi ir ārkārtīgi vienpusīgi. Sliktākās izpausmes varēja un joprojām var novērot totalitāras iekārtas un režīma valstīs. Tajās visu informāciju par baznīcu un līdzīgiem iestādījumiem, kā arī to dotos norādījumus pilnīgi aizliedza.

Tajā pašā laikā vienpartijas valstis mēģināja visdažādākajā veidā ietekmēt jauniešus un bērnus – pat ļoti agrīnā vecumā -, nonākdamas pat tik tālu, ka atņēma tos vecākiem, “lai pasargātu viņus no propagandas”. Labi redzams, ka bērnus un jauniešus nelika mierā, līdz viņi bija “pietiekami pieauguši, lai paši izlemtu”. Viņi kļuva par valsts oficiālās propagandas upuriem. Visās pasaules valstīs, kas ir paglābušās no šādas vienpusības, ir pats par sevi saprotams, ka vecākiem ir pilnas tiesības mācīt un izglītot savus bērnus, cik vien labi iespējams. Ja, turpretim, vecākiem to aizliedz vai arī, ja viņi to nespēj izdarīt savas nezināšanas vai vājuma dēļ, neizbēgami uzrodas vesels bars starpnieku, kas ir gatavi to izdarīt viņu vietā. Viņi ar lielu prieku iejaucas, lai aizpildītu tukšumu un dotu bērniem visādu, bieži ļaunu, izglītību un apmācību morālos, sociālos un politiskos jautājumos. Kad šāds postījums jau ir noticis, daudzi griežas pie valdības ar lūgumu pēc palīdzības pret izdarīto ļaunumu. Tā tas mūsdienās notiek daudzviet.

Laikā, kad gan pieaugušo, gan bērnu vidū ir tik daudz šādu propagandistu un starpnieku, kristīgās baznīcas pienākums ir mācīt un vadīt visus cilvēkus, ko tā spēj aizsniegt, vienalga, jaunus vai vecus. Šajā gadījumā tā var arī atsaukties uz Dieva doto pavēli: “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami .. mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis” (Mt.28:19-20). Paklausībā šai pavēlei baznīca vēlas parādīt, ka Jēzus Kristus ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība, tāpēc arī Vadonis un Palīgs gan laikā, gan mūžībā. Šādi vadītu cilvēku dzīvē pastāv mērķis un stingrs pamats sadraudzībai ar apkārtējiem cilvēkiem.