:: e – BAZNICA ::

Ganāmpulks ir drošībā

Tātad vispirms vārdi, kur Viņš saka: ES ESMU durvis pie avīm. Pirms Viņš saka šos vārdus, Viņš ir darījis kādu neparastu lietu, kāds nabaga cilvēks kopš dzimšanas akls ir ticis dziedināts. Jēzus ir taisījis svaidāmo no savām siekalām un dubļiem, ieziedis, ietriepis viņam acīs un teicis: ej mazgājies. Un šis cilvēks ir aizgājis uz norādīto vietu, izmazgājis dubļus no savām acīm un līdzi ir atguvis arī acu gaismu.

Mēs redzam kā līdz ar iegūto acu gaismu šis cilvēks ir izmanījies, viņš ir ticības un drosmes pilns. Tad, kad sabata dienā, kurā tas ir noticis, viņu mēģina kaut kādā veidā pratināt un izjautāt, kurš tad ir sabata dienā viņu dziedinājis, jo iepriekš viņš bija visiem pazīstams ubags un visi zināja, ka viņš bija neredzīgs un pēkšņi kopš šīs dienas viņš bija tapis redzīgs. Šis cilvēks, lai gan Jēzu nebija redzējis, viņš apliecina sevi kā Jēzus mācekli, no sirds Viņam pieķerdamies, un stāvēdams pretī visiem tiem Jēzus ienaidniekiem, kas meklēja pie viņa gūt kaut kādu iemeslu, lai Jēzu varētu apsūdzēt varbūt kaut kādā veidā tiesāt, ko Viņš tur darīja, ko Viņš sacīja, kā Viņš to veica, lai kaut kā pie šīm detaļām gūt kaut ko savai apsūdzībai noderīgu. Bet šis cilvēks tikai pasmejas par šiem Jēzus ienaidniekiem farizejiem un augstajiem priesteriem un beigu beigās viņi sadusmo, izdzen viņu ārā no savas tiesas un izmeklēšanas kabineta. Un tad Jēzus dabūdams zināt, ka viņu izdzinuši ārā, saticis viņu vaicāja: Vai tu tici Cilvēka Dēlam? Un tas atbildēja viņam: Kungs, kas tas ir. lai es varētu viņam ticēt? Jēzus viņam sacīja: tu esi viņu redzējis, kas ar tevi runā tas viņš ir. Viņš teica: es ticu, Kungs. Un to pielūdza.

Savā ziņā mēs varētu sacīt šis neredzīgais vīrs, kas ubagoja pie tempļa, meklēdams kādas žēlastības dāvanas no tiem, kas tur svinīgi saposušies gāja, lai pielūgtu, šis vīrs ir kā priekštēls arī mums visiem ticīgajiem, jo par mums arī apustulis Pēteris raksta, viņu, Jēzu, neredzēdami, jūs tomēr mīlat un uz Viņu ticat, un reiz priecāsieties neizsakāma priekā, kad Viņš atklāsies pēdējā dienā. Tad mēs Viņu redzēsim, bet šobrīd, vēl neredzēdami, mēs tomēr ar savu sirdi Viņam esam pieķērušies, uz Viņu paļaujamies un uz Viņu ticam, Viņu pielūdzam, Viņu godinām. Un šo pielūgšanu saņēmis Jēzus toreiz un es domāju arī tagad saka šos vārdus: uz tiesu es esmu nācis šai pasaulē, lai tie kas neredz kļūst redzīgi, un tie kas redz akli.

To dzirdēja daži farizeji, kas bija pie Viņa un Viņam sacīja: mēs taču neesam akli. Jēzus viņiem sacīja, ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt mēs redzam, tāpēc jūsu grēks paliek. Patiesi, patiesi es jums saku, kas neieiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā ir zaglis un laupītājs, bet kas ieiet pa durvīm ir avju gans.

Jēzus šeit stāsta kādu stāstu, kas šiem ļaudīm ir labi pazīstams. Viņš stāsta kādu stāstu par avju ganāmpulku, kurš ir nolikts drošībā kādā aplokā un, domājams, Jēzus šeit nerunā par kādu mazu ganām pulciņu kur kādas sešas, septiņas, varbūt padsmit avis bariņā saspiedušās ir vienviet sapulcinātas, bet par kādu lielu neskaitāmu pulku, kur ir daudzi jo daudzi tūkstoši un kas ir sadzīti aplokā, kas pieder viņu Kungam. Šim aplokam ir vārti un pie vārtiem ir vārtu sargs, bet ja tā uzmanīgi ietu gar šo žogu aiz kura ir avis it kā drošībā, varētu ieraudzīt kādas iemītas taciņas, kādus aplauztus dēļus, kaut kur kādu vietu, kur šis žogs ir papostīts. Un tad varētu vaicāt – kas tad ir tie kas staigā par šīm mazajām taciņām? Kas tad ir tie, kas neiet caur vārtiem, bet meklē kaut kur citur ieiet? Vai tie būtu kādi sava Kunga kalpi, kuri meklē kādu īsāko ceļu pie avīm, lai varētu tās kopt, sargāt? Nu nē! Tādi taču ietu pa durvīm.

Un ir pilnīgi skaidrs, tāpat kā mums ir skaidrs, ja mēs kaut kur tādu ainu redzētu mūsdienās pie kādām noliktavām vai rūpnīcām, kur žogs būtu kaut kāda veidā izpostīts, un kādas citas takas iemītas. Mēs skaidri zinātu tur iet tādi ļaudis, kas laupa un zog.

Un Jēzus šo ainu attiecina uz Dieva ganāmo pulku, uz Dieva tautu, kas ir zināmā drošībā aiz kāda žoga, kur visas šīs avis, kas ir aiz žoga, ir ienākušas kaut kādā veidā un piepulcinātas šim ganāmajam pulkam, kur viņu kungs kaut kur, vai nu tirgū pirkdams, vai no kādiem citiem ļaudīm iegūdams likumīgā veidā savas avis ir tās pa vārtiem ievedis, lai tās būtu vienuviet apkoptas un drošībā. Viņš ir ievedis tās pa durvīm, tāpat arī Dieva ļaudis ir ienākuši Dieva baznīcā kaut kādā vienā veidā.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]