Vai dzirdi Dieva vārda sludināšanu?

Noklausies šo e-publikāciju

Ko viltīga mēle Tev dos, vai ko viņa Tev pieliks? [Ps.120:3]

Mums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet uz pārējiem Kristus runā līdzībās, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot. Dieva vārds tiek sludināts visā pasaulē, visās valodās un visiem cilvēkiem (vismaz tā tam būtu jābūt). Bet vai visi mūsu sludināšanu ir dzirdējuši???

Kristus ir ceļš, patiesība dzīvība, bet, daži kautrīgi paliek ceļmalā un tie ir tie, kas evaņģēliju gan dzird, bet tas itin kā neattiecas uz viņiem, tamdēļ velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti.

Citi vārdu dzird, un tie to uzņem ar prieku, bet sirdis tiem ir akmens cietas [Liekuļi negrib ticēt patiesībai par viņu samaitātību un paši ar visu spēku cenšas tikt pie savas taisnības. Filozofi grib pierādīt, ka cilvēks savā būtībā ir labs un pašpietiekams. Jūsmotāji bez Kristus palīdzības cer paši sevi var padarīt vēl labākus] tiem nav saknes; tie tic mazu brīdi, bet pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas.

Vēl ir arī tādi, kas ir laicīgā labuma meklētāji baznīcā – tie ir tie, kas vēsti par mūžīgo dzīvošanu dzird un tomēr viņi noiet un iegrimst laicīgās rūpēs, pasaulīgā bagātībā un velna kārībās un evaņģēlija vēsts viņos noslāpst, ka tie nenes nekādus atgriešanās augļus.

Grēka samaitātais miesas prāts, velna sagrozītā pasaules iekārta, sātans pats ir kā nezāle, kā ērkšķi, kas izsūc zemes labumu, ka pat lāga koks nespēj dot labus augļus.

Līdzībās runājot, Mēs kristību brīdī esam darīti par labiem kokiem, kam katram savā laikā nākas nest labus augļus. Ja līdz šim mums tas nav izdevies, ko tad nu …Mt 7:19? [Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī]… vai mēs jau esam pagalam? Pēc taisnības tā pienāktos, bet Dieva žēlastības dēļ mēs vēl aizvien tiekam uzturēti Kristus baznīcā – labajā (apsolītajā) zemē.

“… kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību”. Ja tu kaut ko no šīm līdzībām nevari saprast, lūdz skaidrojumu, tam, kas tev šīs līdzības devis. Kristū visas lietas top gaišas (un, kas lūdz tam nākas paļauties, ka viņš saņems to, ko lūdzis).

Arī es, ticis pie Svētās uguns, ar bailēm un drebēšanu lieku to (līdzībās) lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu: “Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms un nenāktu gaismā. Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.” [Lk.8:10-18]