:: e – BAZNICA ::

Uzzīmē ciltskoku

Jo pestīšana nāk no jūdiem. [Jņ.4:22]

Bībelē ir divi Jēzus Kristus radu raksti. Viens Mateja evaņēlija 1. nodaļā, bet otrs Lūkas evaņģēlija 3. nodaļā. To mērķis ir apliecināt, ka Jēzus Kristus ir apsolītais Mesija, un Viņā piepildās pravietojums par Mesijas dzimšanu.

Matejs savu evaņģēliju rakstīja galvenokārt jūdu tautības lasītājiem. Tā kā ebreji ir cēlušies no Abrahāma, Matejs sāk ar Abrahāmu, un pierāda, ka Jēzus ir apsolītais Abrahāma dzimums un jūdu Glābējs.

Savukārt, Lūka rakstīja kristiešiem, kas bijuši pagāni. Tādēļ viņš neapstājas pie Abrahāma, bet nonāk līdz pat Ādamam un Dievam. Viņš apliecina, ka visi cilvēki, gan jūdi, gan pagāni, ir cēlušies no Ādama, un ir viena Dieva radīti. Tādējādi Jēzus ir visas pasaules Pestītājs.

Šie radu raksti apliecina, ka Jēzus Kristus ir patiess Cilvēks, mūsu Brālis, kuram ir tā pati miesa un asinis, kas mums, “tikai bez grēka.” [Ebr.4:15] Bet Jēzus dzimšana no jaunavas Svētā Gara spēkā, ko apliecina gan Matejs, gan Lūka, pierāda, ka Jēzus ir Dieva Dēls.

Otrkārt, ciltskoki atšķiras posmā no Jāzepa līdz Dāvidam.

Mateja kārtība ir sekojoša: “Dāvids dzemdināja Salamanu … Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras ir piedzimis Jēzus, kas tiek saukts Kristus.” Mateja formulējums “Jēkabs dzemdināja Jāzepu” norāda uz to, ka Jēkabs bija Jāzepa likumīgais tēvs.

Tā ir Dāvida troņa mantinieku līnija, kas parāda, ka Jēzus bija likumīgs Dāvida troņa mantinieks. Pravietojums ir piepildījies.

Jūdi ļoti rūpīgi studēja savus ciltsrakstus, tādēļ viņiem nākas tam piekrist.

Lūka no Jāzepa līdz Dāvidam iet citu ceļu, proti, Jēzus bija Jāzepa, Ēļa … Nātana, Dāvida dēls.

Lūka nelieto vārdu “dzemdināja,” un tas nav nejauši. Lūka nesauc Ēli par Jāzepa tēva. Jūdu raksti liecina, ka Ēlis bija Marijas tēvs. Tādējādi Lūkas evaņģēlijā ir Marijas dzimtas koks, kas apliecina, ka arī miesīgi Jēzus bija Dāvida pēctecis.

Bet, kāpēc tad Lūka sauc Jāzepu par Ēļa dēlu? Viņš taču bija Ēļa znots.

Reizēm znotus mēdza saukt par dēliem, [Neh.7:63] īpaši, ja sievastēvam nebija savu dēlu, bet vienīgi meitas. [4.Moz.27:1-11]

Tā šo Rakstu vietu skaidroja jau Kipras Epifāns [AD.315-403]