Skip to content
13. jūnijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

17. Ko Dievs mums aizliedz ar pirmo bausli?

  • Sākums
  • Tu apzināti vai netīši grēko?
  • e-refleksijas

Tu apzināti vai netīši grēko?

Aleksandrs Bite
Noklausies šo e-publikāciju

Baznīcā kopš seniem laikiem tiek mācīts par tīšiem un netīšiem jeb apzinātiem un neapzinātiem grēkiem. Jau Vecajā Derībā (piem., 3.Moz.5:18) tiek noradīts uz neapzinātajiem grēkiem, ko cilvēks darījis savas nezināšanas dēļ, – ka arī par tiem ir vajadzīgs izlīgums Dieva un tautas priekšā. Arī Dāvids lūdz: “Šķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām!” (Ps.19:13)

Tu apzināti vai netīši grēko?


Zīmīgs ir Dāvida izmisuma pilnais izsauciens tieši pirms šīs lūgšanas: “Kas gan apzinās savu nomaldīšanos?” Tas atklāj kādu patiesību, ko ticībā pieaudzis kristietis saprot vai vismaz nojauš, – ka lielāko daļu no saviem grēkiem viņš nemaz tā īsti neapzinās. Pat kristieša grēkatziņa nav pilnīga – ar kādiem saviem neapzinātajiem grēkiem viņš, iespējams, pat lepojas, uzskatīdams tos par labām un atzīstamām lietām vai īpašībām, jo grēks vienmēr vēlas izskatīties pēc tikuma. Un droši vien reizēm mūs par šiem ārēji skaistajiem neapzinātajiem grēkiem citi pat slavē un uzteic. Taču grēks paliek grēks, neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai ne, – tas ir pelnījis Dieva sodu un mūžīgu pazudināšanu.

Apustulis Pāvils to labi pasaka korintiešiem: “Es neesmu arī pats sev tiesnesis. Es gan nekā [t.i., nekāda grēka] neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs.” (l.Kor.4:3-4)

Piedošanu par saviem grēkiem mēs saņemam kā Dieva dāvanu Kristū. Viņa nevainīgās ciešanas un asiņu spēks mūs šķīsta no visiem mūsu grēkiem – gan apzinātiem, gan neapzinātiem. Te nav nekādas atšķirības starp šiem grēkiem. Tāpēc mums arī jānožēlo visi grēki bez izšķirības – gan apzinātie, gan neapzinātie.

Luters savos Šmalkaldes artikulos raksta par patiesu atgriešanos no grēkiem un pret pāvesta ļaužu neīsto atgriešanos, kurā tika mākslīgi izveidota atšķirība starp grēku veidiem grēknožēlā:

Šī atgriešanas nav saskaldīta un nožēlojama kā tā, kas nožēlo tikai izdarītos grēkus, un nav arī nenoteikta kā tā. Jo šī neprāto un nestrīdas par to, kas grēks ir un kas nav, bet met visu vienā kaudzē, sakot, ka viss un visnotaļ pie mums ir grēks. Ko gan lai vēl ilgi meklē, dala un šķiro?

Tāpēc arī nožēla te nav nekas nenoteikts. Nekas jau vairs nepaliek, ar ko mēs varētu iedomāties kaut ko labu, lai izpirktu grēku; paliek vienīgi izmisums par visu, kas mēs esam, ko domājam, runājam vai darām utt.

Galu galā Evaņģēlijā izteiktais uzaicinājums “Atgriezieties no grēkiem!” taču nešķiro grēkus, bet runā par tiem visiem bez kādas izšķirības. Arī piedošanu mēs saņemam par visiem grēkiem vienādi – Kristus nopelnā caur ticību, bez mūsu nopelniem vai darbiem: “Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” (Rom.3:24)

Tāpēc mēs nevaram teikt, ka grēku piedošana būtu vieglāk vai grūtāk saņemama par atšķirīgiem grēkiem, šādi mēs varētu runāt tikai tad, ja mums grēku piedošana būtu jānopelna ar saviem darbiem, nevis jāsaņem ticībā.

Taču starp apzinātajiem un neapzinātajiem grēkiem pastāv būtiska atšķirība, ja runājam par palikšanu ticībā un kristīgu dzīvi. Apzināti grēki var izpostīt mūsu ticību un izdzīt no mūsu sirdīm Svēto Garu. Apustulis Pāvils, brīdinādams efeziešus no visiem saprotamiem, atklātiem – un tāpēc viegli apzināmiem – grēkiem, noslēdz savu runu, sacīdams: “Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.”

Arī Dāvids, piedzīvodams nožēlu un atgriešanos pēc tīšiem un apzinātiem grēkiem – laulības pārkāpšanas ar Batsebu un viņas vīra, sava uzticamā karakalpa Ūrijas slepkavības -, lūdz Dievu: “Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!” (Ps.51:12-13)

Mēs redzam, ka tīši grēki apbēdina Svēto Garu vai pat izdzen To no cilvēku sirdīm. Ja Svētais Gars ir pametis cilvēka sirdi, tad grēku piedošanu saņemt ir nevis grūtāk, bet pilnīgi neiespējami, jo cilvēks ir zaudējis ticību, kas meklē pēc grēku piedošanas un spēj to saņemt.

Protams, mēs ceram uz mūsu Pestītāja žēlastību, ka Viņš mūs atgriezīs arī no visiem mūsu apzinātajiem grēkiem, ar ko esam Viņu apbēdinājuši, un uzturēs mūs ticībā līdz galam, taču šāda cerība un paļāvība nedrīkst kļūt par pārgalvību un nedrīkst tikt izmantota par aizsegu un attaisnojumu mūsu apzinātajiem grēkiem, ka mēs tajos gribētu palikt un dzīvot, – šāds ceļš ved nāvē.

Lai Dievs mūs žēlīgi pasargā no ļaunas pārgalvības un aplamām domām un dod mums mūžīgo dzīvību Jēzū Kristū!

Tēmas: apzināti grēki kristieša grēkatziņa neapzināti grēki Šmalkaldes artikuli

Continue Reading

« Evaņģēlijs nabagajiem
Atkarības problēma »
                       

Ieskaties

Satraucošā vēstule
Ko mums nozīmē Dieva vārds?
Žēlastības bagātības, kas mums dotas Kristū
Vēsturiskās Bībeles problēmas

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Ticība, cerība un mīlestība Ticība, cerība un mīlestība
    • e-refleksijas

    Ticība, cerība un mīlestība

  • Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības? Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības?
    • e-refleksijas

    Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības?

  • Dievs, kas var izglābt Dievs, kas var izglābt
    • e-refleksijas

    Dievs, kas var izglābt

  • Dievs, kas uzklausa lūgšanu Dievs, kas uzklausa lūgšanu
    • e-apceres

    Dievs, kas uzklausa lūgšanu

  • Pastarās dienas tuvums jau jaušams Pastarās dienas tuvums jau jaušams
    • e-apceres

    Pastarās dienas tuvums jau jaušams

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ko mēs saprotam ar nepārtrauktu bikti Dieva priekšā?
  • Kas ir grēka darbi?
  • Pastrādātais grēks
  • Vai jūs esat vergs?
  • Kas ne mūžam netiek piedots?
  • Cilvēka stāvoklis pēc grēkā krišanas
  • Grēku dažādība

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

ZivVēderKancele
ZivVēderKancele

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025