Tradīcija un Svētie Raksti

Jautājumā par Svēto Rakstu un tradīcijas attiecību runa ir par to, vai Svētajiem Rakstiem vēstures gaitā nepieciešami papildinājumi, vai tie pakļaujami izmaiņām.

Šī kontroversā teoloģiskā jautājuma sakarā jānoskaidro, kādā gadījumā ir jēdziena tradīcija izpratne.

Pareizā tradīcijas izpratnē runa ir par to, ka pārmantotais un uzticētais ticības saturs tiek saglabāts, pasargāts no jebkura sagrozījuma (sal. 1.Kor.11:2; 2.Tes.2:15; 1.Tim.6:20; 2.Tim.1:14).

Pareiza tradīcija šeit saskaņā ar Dieva Vārdu atšķirama no cilvēku likumiem (Mt.15:2), kuri nevar pretendēt uz to, ka tie varētu būt saistoši, tie var vienīgi kalpot kārtībai, ciktāl tie nerunā pretī Dieva Vārdam.

Nepareiza izpratne par tradīciju sastopama tur, kur kāds baznīcas amats, vai nu kādas instances (pāvests, koncili, sinodes), vai akadēmiskas teoloģijas formā pēc “pētniecības stāvokļa” tiek likts augstāk par Rakstu Vārdu. Jo tad tiek atcelts princips vienīgi Rakstos.