Taisnošanas vēsture
Mēs neesam vienisprātis ar Romas katoļu baznīcas mācību par to, ka taisnošana ir process visas dzīves garumā, nevis tūlītēja no Dieva saņemta attaisnošana. Tomēr mēs uzteicam 1995.gadā izdoto Katolicisma enciklopēdiju par patieso novērtējumu, ka “taisnošana.. vēl aizvien ir galvenais jautājums, kurš nosaka atšķirību starp kristīgajām baznīcām”. Mūsdienās tiešām pastāv fundamentālas atšķirības starp kristīgajām baznīcām, jo tām ir pretēji ieskati Bībeles mācībā par taisnošanu.
Neskaidrības jautājumā par taisnošanas mācību kristīgajā baznīcā netiks novērstas, līdz sludinātāji, priesteri un draudzes locekļi nevērsīsies pie paša Dieva skaidrojuma par to, ko Viņš domājis ar taisnošanu. Turpmākminētajā tabulā populārā veidā sniegts pārskats par to, kā vēstures gaitā mainījušies cilvēku priekšstati par taisnošanu. Kā redzams, pastāv tikai divi ieskati – nemaldīgais Dieva viedoklis un izkropļotais cilvēku.
Tagad pievērsīsimies tabulai un pavērosim, kā gadsimtu gaitā ir mainījusies izpratne par taisnošanu.
VECĀS DERĪBAS SĀKUMPOSMS |
Mārtiņš Luters komentāros par 1.Mozus grāmatu norāda, ka atšķirība starp tūlītēju attaisnošanu un taisnošanu kā procesu redzama jau Kaina un Ābela gadījumā. Kains ar savu upuri centās rast izlīgumu ar Dievu, bet Dievs viņa upuri nepieņēma (1.Moz.4:5), jo, kā norāda Luters [Lekcijas par 1.Mozus grāmatu],
Turpretī “ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri” (Ebr.11:4). Luters piebilst, ka Ābels “patvērās Dieva žēlastībā un ticēja, ka Dievs ir žēlsirdīgs”. Velns lika Kainam iesaistīties tādā procesā, kurā viņš apdāvina un svētī Dievu. Savukārt Ābels padevās tūlītējai apžēlošanai no Dieva puses. |
VECĀS DERĪBAS PRAVIEŠI | Vecās Derības pravieši nemitīgi aicināja tautu atgriezties no mokošās pestīšanas kā procesa pie Dieva žēlastībā dāvātās tūlītējās taisnošanas prieka, tādējādi uzsverot taisnošanu no žēlastības ticībā (Ps.32:2; Jes.53:11; Ec.33:13, 18; Cah.3:1-5). |
1.-35. GADS, JĒZUS | Jēzus nepārprotami mācīja, ka taisnošana nav ilgstošs process, bet gan tūlītējs apžēlošanas akts. Par muitnieku, kurš lūdza pēc Dieva žēlastības, Jēzus teica, ka tas tika nekavējoties attaisnots. Lk.18:14 un daudzās citās vietās, kur Jēzus māca par Dieva valstību, Viņš māca par tūlītēju attaisnošanu. |
1. GADSIMTS, APUSTULIS PĀVILS | Pāvils atkal apstiprina Jēzus mācību par to, ka cilvēks nevar pats kļūt taisns ar likumu pildīšanu. Tieši otrādi – Pāvils māca, ka Dievs Kristū tūlīt attaisno grēcinieku, piedod viņam un dara viņu brīvu. “Jo ar Bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo Bauslība dod – grēka atziņu. Bet tagad neatkarīgi no Bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina Bauslība un pravieši” (Rom.3:20-21). |
354.-430. GADS | Bībeles pētnieki norāda, ka no izteikumiem Augustīna darbos redzams, ka taisnošana viņa izpratnē varētu būt gan ilgstošs process, gan arī tūlītēja. Viņš pašam nav bijis īstas skaidrības, kā saprast šo Bībeles mācību. |
1483.-1546. GADS | Luters, izvārdzis mokošos centienos kļūt taisns Dieva priekšā, nevis klausīja sava laika reliģiskajiem padomdevējiem, bet gan iedziļinājās Dieva vārdā – Jēzus, apustuļu un praviešu mācībā. Tādējādi Luters atklāja, ka cilvēks nespēj sevi darīt taisnu ar to, ko viņš dara, lai cik ilgs arī nebūtu šāds process; bet gan Dievs Kristū pasludina, ka nožēlojošs grēcinieks Dieva acīs ir taisns un svēts. |
1545.-1563. GADS |
1995.gada Katolicisma enciklopēdijā teikts:
1985.gadā izdotajā Mazajā katoļu vārdnīcā par taisnošanu sacīts, ka tas ir “process, kurā grēcinieks ar Dieva palīdzību kļūst taisns”. |
MŪSDIENAS – BIBLISKĀ PATIESĪBA NEMAINĀS |
Luterāņu enciklopēdiskā vārdnīca:
|
Viens ieskats, nepareizais, pauž, ka taisnošana ir ilgstošs process. Cits, Bībelē balstītais, ieskats apgalvo, ka taisnošana ir tūlītējs akts, juridisks spriedums, ar kuru Dievs pasludina grēcinieku par attaisnotu tāpēc, ka Jēzus viņa vietā ir cietis un nomiris pie krusta.
Vai starp šiem ieskatiem ir liela atšķirība? Tā ir milzīga! Galvenokārt šī atšķirība ir praktiska. Paraudzīsimies uz to šādi. – Ja jūs būtu cietumnieks, vai jūs labāk vēlētos tādu tiesnesi, kurš pasludina jūs par atbrīvojamu mēnešus vai pat gadus ilgā laikā, it kā jūs būtu nosacīti atbrīvots un brīvība jums būtu jānopelna ar labu uzvedību, vai arī jūs vēlētos, lai tiesnesis jūs pasludina par brīvu tūlīt un bez kādiem nosacījumiem? Nav šaubu, ka ikviens cietumnieks vēlētos tikt tūlīt un nekavējoties atbrīvots bez turpmākiem nosacījumiem.
Kristū jūsu Debesu Tēvs jums nesniedz nosacītu brīvību. Dievs Kristū jūs ir pasludinājis par brīviem no grēka varas un lāsta. Jūsu Debesu Tēvs ir pasludinājis, ka visi jūsu grēki nu ir uzkrauti Kristum un Viņa nevainojamā taisnība tiek piešķirta jums. Neatsakieties no šīs dārgās, tūlīt iegūstamās brīvības, lai netiktu atkal iejūgti visu mūžu ilgā brīvības iegūšanas procesā, kurš atkarīgs no jūsu labās uzvedības. “SVABADĪBAI KRISTUS MŪS IR ATSVABINĀJIS. TAD NU STĀVIET STIPRI UN NEĻAUJIETIES ATKAL IEJŪGTIES KALPĪBAS JŪGĀ” (Gal.5:1).
Ieskaties