Tu redzi arhīvu par mūžība
Laiks kalpo žēlastībai. Attiecībā uz katru atsevišķo cilvēku, tas nozīmē: savas dzīves laikā viņš var saņemt Dieva žēlastību, ja vien viņš nepalaiž garām pēdējo iespēju, nocietinot savu sirdi. Cilvēks top tiesāts tādēļ, ka viņš nav pieņēmis Dieva piedāvāto iespēju, kad Dievs viņu ir uzrunājis (Lk.19:41-44; Mt.23:37-39).
Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības vārdu – dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, – ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. [1.Jņ.1:1-3]
Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts [Rom.10:9].
Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeli viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. [Lk.16:22-23]
Dievs to cilvēku, kurš Viņu atrod baudot zemes dzīves prieku un Viņam par to pateicas, neatstās arī bez stundām, kurās cilvēkam top atgādināts, ka viss zemišķais ir pārejošs un ka ir labi savu sirdi jau tagad pieradināt pie mūžības.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)