Tā “kristus vietnieks” nostiprina maldus
Noklausies šo e-publikācijuMūsdienās pastāv viedoklis, ka “pāvests = antikrists” ir arhaisms. Iespējams, ka Dr.Mārtiņa Lutera skarbie vārdi bija vērsti tikai īpaši pret kādu tā laika pāvestu, turpretī pēdējie divi – Karols Voitla un Jozefs Racingers tādi nebija, nav un nevar būt, jo viņu sirdis esot “degušas” par Kristu.
Taču dārgie e-baznīcēni nepievilieties, “jo tie ir viltus apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi.” [2.Kor.11:13-15]
To apstiprina viņu pašu vārdi, ka celibāts Romas katoļu baznīcas priesteriem “joprojām IR obligāts“.
Par to, kas teikts Vatikāna izplatītajā dokumentā,varat pārliecināties paši:
Es atkārtoti apstiprinu celibātā dzīvotas priesteru dzīves skaistumu un nozīmību, esot zīmei, kas pauž pilnīgu un ekskluzīvu nodošanos Kristum, baznīcai un Dieva valstībai. Tāpēc apstiprinu, kas tas [celibāts] latīņu tradīcijā joprojām ir obligāts.
Ja mēs ļaujamies velnam sevi apmuļķot un savā sirdī sākam izvērtēt, kas pareizi, kas pareizāk un kas vispareizākais, tad neizbēgami nomaldīsimies. Ja nomaldījušies, pēc padoma taujāsim cilvēkiem un atbildes meklēsim pasaulē, tad visdrīzākais, ka nonāksim pie tādas pat gudrības un slēdziena kā pasaules gudrie.
Un tad, ja mēģināsim ar savu darbošanos [vai gluži pretēji ar sevis ierobežošanu] kļūt svēti, svētāki vai vissvētākie, tad tādi arī kļūsim [pasaules acīs], bet neskaidra [un līdz ar to nepieņemama] vai vismaz pārprasta tiks valoda, kurā runā Gars, kurš skaidri saka, ka: “ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta. Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību. [1.Tim.4:1-3]
1.Tim.4:1-3 — labs
draugs jenoc, turpmāk ar Dieva žēlīgo prātu tiks pievērsta uzmanība tēzai: “pāvests=antikrists“
Pievērsiet uzmanibu arī citiem “antikristiem”….
draugs Kuņģalīni, Tu raksti: citiem “antikristiem”…
piemēram kuriem?
Džons Teodors Millers, Th.D. Sentluisas Konkordijas Teoloģijas Semināra sistemātiskās teoloģijas profesors grāmatā: KRISTĪGĀ DOGMATIKA [Doktrinālās teoloģijas rokasgrāmata mācītājiem, skolotājiem un lajiem] raksta:
Reiki dibinatāja Mikao Usui domubiedri sludina – ka ārstē ar to pašu enerģiju – ar ko Jēzus Kristus.Konkrēts piemērs Sātana darbībai.
skat.iz tā pat avota:
Robčik tēma interesanta.precību aizliegums neapšaubāmi ir dēmonu mācība,bet man šķiet ar to i par maz lai pāvests tiktu par antikristu uzskatīts.pavirši skatoties,man izskatās,ka antikristam jāparādās kaut kad nākotnē,bet saku-pavirši skatoties,neesmu ļoti dziļi iedziļinājies jautājumā par antikristu,tāpē ar interesi sekošu tai jūsu intereses pievēršanai tēzei-“pāvests-antikrists”.
reku Pēteris arī savulaik kā pats sātans runāja,bet tomēr nebij antikrists,bet gan apustulis.
draugs jenot,
šķiet ar to i par maz lai pāvests tiktu par antikristu uzskatīts
piekrītu, jo tas tik tiešam ir TIKAI viens no daudzajiem aspektiem, kas norāda, ka pāvests=antikrists
par pārējo, tad citrez
Mazliet papildinot pie citētā Millera teksta par nefundamentālām doktrīnām:
M.Luters savos darbos ir skaidri nošķīris to ticības mācības minimumu, kas ir noteikti jāzin, lai cilvēks tiktu piepulcināts Una Sancta, un to mācības kopumu, kas negrozītā un neizķidātā veidā jāpatur kā baznīcas mācība. Dž.T.Millers citēdams Luteru konstatē, ka kristīgā mācība ir kā gredzens, kur visas mācības daļas saslēdzas kā vienots harmonisks veselums, un viena kļūda vai maldi kādā atsevišķā daļā neizbēgami ved pie maldiem citās daļās. H.Zasse atzīmē, ka šis mācības kopums ir Vienprātības grāmatas doktrinārais saturs.
Tā kā pat [daudzās] luterāņu baznīcās saukt pāvestību par antikristu kļūst “neaktuāli” un “nepopulāri”, tad nav nekāds brīnums, ka sukcesijas saņemšanai no antikrista ir būtiska nozīme, tāpat kā jūsmīgiem apsveikumiem dažādu kopēju deklarāciju sastādīšanai ir lielāka popularitāte nekā, piem., Šmalkaldes artikulu citēšanai, kas tiek kvalificēta kā “nostāšanās uz kara takas.”