Pret seksuālu nešķīstību

Tev nebūs laulību pārkāpt.

Kas tas ir? Mārtiņa Lutera Mazajā katehismā tas skaidrots šādi:

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķisti un tikli dzīvojam vārdos un darbos, un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.

Ja ar piekto bausli Dievs sargā mūsu dzīvību un veselību, tad sestais bauslis ir dots lai sargātu mums pašu tuvāko un dārgāko cilvēku, mūsu laulāto draugu, kas ir ar mums viena miesa un asinis. Šis bauslis tātad vispirms aiz liedz pārkāpt laulību.

Taču tas attiecas ne tikai uz laulības pārkāpšanu, bet arī uz jebkuru citu seksuālu nešķīstību. Tas nozīmē, ka ne drīkst pieļaut nešķīstas domas, lietot nešķistus vārdus, stāstīt seksuāla satura stāstus utt. Mūsu uzdevums ir, cik vien iespējams, novērst šādus pārkāpumus. Tātad mums pašiem jāsargā savas acis, mute un ausis no nešķīstām domām, vārdiem un fantāzijām, lai tās nepārvērs tos par realitāti. Šeit būtu jāpiebilst, ka mums arī jāģērbjas tā, lai ar savu apģērbu vai tā trūkumu nevienu nekārdinātu.

Mārtiņš Luters, šā iemesla dēļ, savā Lielajā Katehismā pat neapraksta seksuālos grēkus. Nedaudz plašāk par šo tematu Luters ir izteicies sava Privātajā Lūgšanu Grāmatā, kur viņš nosoda: jaunavu izvarošanu, laulības pārkāpšanu, asinsgrēku vai kādu citu seksu alu perversitāti, neķītru vārdu lietošanu vai dziesmu dziedāšanu, neķītrus attēlus, kas izraisa citos vai pašā seksuālas vēlmes. Viņš nosoda šādu vēlmju izraisīšanu, koķetējot vai nododoties seksuālām fantāzijām, tāpat viņš nosoda neizvairīšanos no seksuāliem kārdinājumiem un atļauju savas mājas izmantot seksuāliem grēkiem, kā arī citu nemudināšanu dzīvot tiklu dzīvi.

Lielajā Katehismā savukārt Luters saka, ka Dieva nodoms, radot vīrieti un sievieti atšķirīgus, bija tos radīt laulībai nevis netiklībai. Dievs grib, “lai tie turētos kopā, būtu auglīgi, radītu bērnus, tos uzturētu un audzinātu Dievam par godu.” Tādējādi laulības dzīve nav domāta cilvēku kārībām un izpriecām, bet tā ir ļoti nopietna lieta, kuras galvenais uzdevums ir, “lai tiktu audzināti ļaudis, kas kalpo pasaulei un palīdz nākt pie dievatziņas, svētīgas dzīves un visiem tikumiem, lai cīnītos pret ļaunumu un velnu.”

Laulības kārta pasargā arī cilvēku no grēcīgām, apslēptām ļaunām iekārēm un kaisles, tādēļ Luters nosodīja klosteru praksi, kas to veicināja. Tur pretī viņš cildināja laulību, kas palīdz saukt izvairīties no iekāres, atzīdams laulību par augstāko pasaules kārtu.

Laulība pēc savas būtības ir nešķirama. Tā iesākas tiklīdz divi cilvēki viens otram sola uzticību un izbeidzas līdz ar viena cilvēka nāvi. Laulību var šķirt, kad viens no laulātajiem pārkāpj laulību, vai ari kad neticīgais pamet savu laulāto draugu. Tā kā laulība ir civils iestādījums, tad arī laicīgi noslēgta laulība ir likumīga un ar tādām pat konsekvencēm kā baznīcā noslēgtās laulības.