Skip to content
20. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

46. Ko nozīmē Dieva Vārda nievāšana?

  • Sākums
  • Pret Romas baznīcā ieviesto mises upura teoloģiju
  • e-refleksijas

Pret Romas baznīcā ieviesto mises upura teoloģiju

Aleksandrs Bite

Luters un citi mūsu baznīcas teologi vienmēr sekoja seno baznīctēvu mācībai, ka “sakramenta daba nepiemīt nekam, kas ir ārpus Kristus iedibinātā sakramenta lietojuma“, tas nozīmē – Svētais Vakarēdiens tikai tad tiek lietots cienīgi, ja to lieto tā, kā Kristus to ir iedibinājis: kad tas tiek izdalīts un ar muti saņemts, turklāt abos veidos – tiek saņemta gan Kristus miesa, gan asinis; ja Sakraments tiek lietots citādi, tā ir sakramenta zaimošana.

Pret Romas baznīcā ieviesto mises upura teoloģiju

Īpašu cīņu Luters izcīnīja pret Romas baznīcā ieviesto mises upura teoloģiju.

Saskaņā ar Romas baznīcas mācību priesteris misē upurēja Dievam Kristus miesu un asinis, un ar šo upurēšanas darbību kā tādu dzēsa dzīvo un mirušo grēkus pat tad, ja tie netic un neko nezina par šādu upurēšanu, kas veikta viņu labā; Sakraments pats tiem nemaz neesot jāsaņem. Turklāt šādi saņemtā svētība esot pat lielāka, nekā tā, kas iegūstama, saņemot Kristus miesu un asinis, jo ar priestera veikto mises upuri tiekot dzēsti pat nāves grēki, bet ar Sakramenta saņemšanu − tikai piedodamie. Savulaik Luters par to rakstīja:

“Mise [t.i., mises upuris] jāuzskata par lielāko un briesmīgāko apgrēcību pāvestībā, jo tā nonāk tiešā un krasā pretrunā ar iepriekšminēto galveno artikulu [par attaisnošanu vienīgi ticībā], turklāt tā taču ir bijusi pati galvenā un augstākā no visām pārējām pāvesta elku pielūgšanām. Jo tiek apgalvots, ka tāds upuris vai mises darbs (arī tad, ja to vada grēcīgs nelietis) atbrīvo cilvēkus no grēkiem kā šeit, laicīgajā dzīvē, tā arī šķīstītavas ugunīs. Bet tas taču ir darāms vienīgi Dieva Jēram, kā teikts iepriekš. No šā artikula arī nedrīkst atkāpties vai novirzīties, jo to nepieļauj pirmais artikuls [t.i., artikuls par attaisnošanu vienīgi ticībā].”

Luters un evaņģēliskā baznīca mācīja, ka vienīgais upuris, kas Svētajā Vakarēdienā tiek pienests, ir slavas un pateicības jeb eiharistiskais upuris. Pēc Lutera nāves Tridentas koncilā (1545–1563) tika izstrādāta īpaša mises upura teoloģija, kas ir spēkā Romas baznīcā līdz pat šim laikam. Lai sniegtu kaut nelielu ieskatu par to, kāda ir šī mācība un cik mērķtiecīgi un apzināti tā veidota pretēji Svēto Rakstu un vairākus gadu desmitus iepriekš formulētajai Lutera mācībai, minēsim tikai trīs koncila 22. sesijas (kas notika 1562. gada 17. septembrī) kanonus:

  1. kanons: “Ja kāds apgalvo, ka misē Dievam netiek pienests patiess un pienācīgs upuris vai ka pienests tiek tikai tas, ko Kristus mums devis ēšanai, tas lai ir nolādēts!”
  2. kanons: “Ja kāds apgalvo, ka sacīdams: To dariet, mani pieminēdami Kristus nav iecēlis apustuļus par priesteriem vai ka nav pavēlējis tiem un citiem priesteriem upurēt [Dievam] Viņa miesu un asinis, ‒ tas lai ir nolādēts!”
  3. kanons: “Ja kāds apgalvo, ka mise ir tikai slavas un pateicības upuris vai tikai tā upura piemiņa, kas veikts pie krusta, bet nav izlīguma upuris, vai ka upuris sniedz labumu tikai tiem, kas to bauda, vai ka to neklājas pienest par dzīvo un mirušo grēkiem, gandarīšanas sodiem un citām vajadzībām*, – tas lai ir nolādēts!”

* – Teikuma daļa “…un citām vajadzībām” nostiprina Romas katoļu baznīcas māņticīgo praksi upurēt mises upuri jebkurās vajadzībās – veselības uzlabošanai, veiksmei darījumos, pasargājumam ceļojumā u.c. Šādā gadījumā mises upuris, ko priesteris pienes Dievam, ir kā priestera labais darbs jeb samaksa Dievam par to, lai Dievs šīs vajadzības apmierinātu.

[Pārpublicēts no laikraksta Svētdienas Rīts]

Tags: Altāra Sakraments Lutera citāti mises upura teoloģija mises upuris par attaisnošanu vienīgi ticībā Šmalkaldes artikuli Svētā Mise Svētā Vakarēdiena sakraments Svētais Vakarēdiens Tridentas koncils

Continue Reading

« “Atalgojums” un “alga” pēdējā tiesā
Cēlākā un labākā lūgšana uz zemes »

Ieskaties

Par kopību
Bībeles pamatprincipi, kas padara zinātni iespējamu
Bauda un labsajūta arī ir elks
Turēt Dievu pie vārda

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”
  • Roberto: “Luters raksta: “Pietiek, ja imperatoram piemīt saprāts.” [WA 27:417-418] Tas attiecas uz visu līmeņu varām. Bet, ko darīt, ja valdība…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Divpadsmit apustuļu mācība par Svēto Vakarēdienu
  • Par Svēta Vakarēdiena upuri
  • Par iešanu pie Dievgalda
  • Kristus upuris
  • Kas ir jāupurē kristietim?
  • Pēc grēkākrišanas Dievs iedibināja upurus
  • Šim sakramentam ir daudz nosaukumu
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos
    • e-refleksijas

    Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

  • Svētās laulības derība Svētās laulības derība
    • e-apceres

    Svētās laulības derība

  • Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri
    • e-apceres

    Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri

  • Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns
    • e-ziņas

    Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns

  • Klausīties Dieva vārdus bez pareizās attieksmes Klausīties Dieva vārdus bez pareizās attieksmes
    • e-refleksijas

    Klausīties Dieva vārdus bez pareizās attieksmes

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Sam.22:37
    Maniem soļiem tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021