Pestīšanas mistērija

Noklausies šo e-publikāciju

Lielu daļu no Kristus publiskās darbības aizņēma dažādi brīnumdarbi – slimo dziedināšana, mirušo augšāmcelšana, ūdens pārvēršana vīnā, vētras apklusināšana, staigāšana pa ūdens virsu un tamlīdzīgas darbības. Tas viss šķiet ārkārtīgi neparasti un rada zināmas grūtības mūsu prātam.

Tomēr, lai cik arī neticami mūsdienu cilvēkam šķistu Jēzus brīnumdarbi, pati Jēzus persona kā tāda, būdama neparasta un brīnumaina, daudzkārt pārsniedz visus Viņa brīnumdarbus. Tādējādi Jēzū pilnībā piepildās pravieša Jesajas paredzējums: “Viņa vārds: ir Brīnums.” (Jes. 9:5) Mazajā Katehismā šis Brīnums ir izklāstīts šādi: “Es ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no Jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs.”

Šis īsais Svēto Rakstu mācības kopsavilkums liecina, ka Jēzū Kristū Dievs un cilvēks ir apvienojies vienā nedalāmā personā. Ne vienmēr mēs apzināmies, cik ārkārtīgi skandaloza šī mācība ir racionālajam cilvēka prātam.

Jau pats fakts, ka mūžīgais Dieva vārds jeb trīsvienīgā Dieva otrā persona kļuva par cilvēku, rada visdažādākās grūtības. Ja jau ir tikai viens Dievs ar trim atšķirīgām, tomēr nekad citai no citas nenošķirtām personām, kā tad ir iespējams, ka tikai viena no šīm trim personām kļuva par cilvēku?

Uz šo jautājumu cilvēka prāts atbildēt nespēj un arī Svētie Raksti atbildi nesniedz. Tie vienkārši mums stāsta, ka tas notika.

Tādējādi Tēvs un Gars abi ir Dievs, bet Dēls ir ne tikai Dievs, bet arī cilvēks. Tā kā Dieva Dēls ir patiess Dievs, tad mēs sakām, ka Dievs kļuva par cilvēku. Tomēr, kļuvis par cilvēku, Viņš nepārstāja būt arī Dievs. Visu savu šīs zemes dzīvi, no ieņemšanas brīža līdz guldīšanai Arimatijas Jāzepa kapā, Viņš ir arī patiess Dievs. Savās Ziemassvētku dziesmās Luters nevar vien beigt apbrīnot bībelisko patiesību, ka silītē gulošais Bērniņš, kas Marijai jādzirda ar pienu, jākopj un jānēsā uz rokām, ir arī visvarenais Dievs.

Rakstu liecības šajā sakarībā ir skaidras. Pasludinādams Mesijas nākšanu, pravietis Jesaja runā ne tikai par Viņa piedzimšanu no Jaunavas, bet dara arī zināmu Viņa vārdu – Imanuēls jeb Dievs ar mums (Jes. 7:14). Pāris nodaļas tālāk Jesaja paziņo, ka šis Bērns, kas mums ir dzimis ir arī Varenais Dievs un Mūžīgais Tēvs (Jes. 9:6). Savukārt pravietis Jeremija saka, ka no Dāvida cilts nākušais ķēniņš tiks saukts – “Tas Kungs mūsu taisnība” (Jer. 23:5,6). Līdzīgi arī eņģelis Gabriēls pasludina Marijai, ka Bērns, kuru tā dzemdēs tiks saukts par Dieva Dēlu (Lk. 1:35). Mēnesi pirms Jēzus dzimšanas Elizabete dēvē Mariju par Tā Kunga māti (Lk.1:43).

Tiklīdz Viņš bija piedzimis, eņģelis ganiem pavēstīja, ka silītē gulošais Bērniņš ir Kristus Tas Kungs (Lk. 2:11). Lūkas evaņģēlija sākumā 15 reizes ir minēts vārds Tas Kungs – kā sinonīms vārdam Jahve. Kad pēc šīm 15 reizēm, Lūkas evaņģēlija 95. pantā, mums tiek pavēstīts, ka Tas Kungs ir Kristus Bērns, tad nav šaubu, ka eņģelis runā par šā mazā un bezpalīdzīgā Bērniņa dievišķumu.

Tādējādi kļūst saprotams, ko pravietis Jesaja vēlējās sacīt, apgalvodams, ka uz jaundzimušā, vēl staigāt nepratēja, Bērna pleciem gulēs visas pasaules pārvalde (Jes. 9:6). Šis Bērns ir mūžīgais Vārds, kas no mūžības ir kopā ar Tēvu, un caur Viņu visas lietas ir radītas. Tādēļ šā Bērna māti Mariju, mēs ar pilnām tiesībām varam saukt par Dieva dzemdētāju vai Dieva māti.

Lai gan cilvēka prātam ir grūti ticēt, ka kāds varētu piedzimt no Jaunavas, tomēr cik gan daudzkārt lielāks brīnums ir tas, ka, Dievam kļūstot par cilvēku, Jaunava Marija ir dzemdējusi Dievu!

Daudz dabiskāka un pieņemamāka mums šķistu doma, ka nevis Dievs ir kļuvis par cilvēku, bet cilvēks ir kļuvis par Dievu. Vienalga, vai tas būtu noticis Jaunavas Marijas klēpī vai kaut kad vēlāk, bet – ka cilvēks Jēzus ir kļuvis par Dievu. Tas palīdzētu novērst cilvēka prātam skandalozo domu, ka Dievs ir cilvēks un cilvēks Jēzus ir Dievs, taču Svētie Raksti māca tieši to. Izrādīdams izbrīnu par sava mācekļa Filipa neizpratni, pats Jēzus saka: “Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.” (Jņ. 14: 9) Un romiešu karavīrs pie krusta apliecina to pašu: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.” (Mk. 15:39)

Pestīšanas noslēpums »