Noslēpuma disciplīna

Ticības apliecināšanu nevajadzētu jaukt ar reliģijas aizstāvēšanu.

Reliģijas aizstāvēšana lieto ticības apliecināšanu kā propagandu un ieroci pret bezdievīgo. Ticības apliecināšana ir noslēpuma disciplīna ticīgo sapulcēs. Nekur citur tā nepasargā. Noslēpuma disciplīna ir mācības un riti, ko kristieši IV – V gadsimtā slēpa no neticīgajiem.

Primāri kristieša apliecība pasaules priekšā ir rīcība, kas skaidro pati sevi. Ja šī rīcība kļūst par spēku, tad pati pasaule ilgosies atzīt Vārdu. Tas nav tas pats, kas skaļi izplatīt propagandu. Šim Vārdam ir jātiek pasargātam kā ticīgo sadraudzības pašam svētākajam valdījumam. Te ir runa par attiecībām starp Dievu un ticīgo sadraudzību, nevis starp ticīgo sadraudzību un pasauli.

Šis vārds ir pazīšanās zīme starp draugiem, nevis vārds, ko lietot pret ienaidniekiem.

Šī attieksme visupirms tiek mācīta Kristībā. Tā ir mūsu ticības apliecināšanas rīcība pasaules priekšā.