No Dieva nav jābaidās

Ieskatoties šajā gleznā, jums varētu šķist, ka mākslinieks, to gleznojot, pieļāvis lielu kļūdu. Te attēlots Jēzus sniedzam Svēto Vakarēdienu Saviem divpadsmit mācekļiem pēdējo vakariņu laikā. Vai nav dīvaini, ka starp sēdošajiem pie galda redzams arī Mārtiņš Luters*, kaut gan viņš dzīvoja piecpadsmit gadsimtus vēlāk?

Tomēr nekādas kļūdas te nav! Debesu Tēvs ir iedvesmojis mākslinieku radīt šo apbrīnojamo gleznu, lai nepārprotami jums norādītu, ka ik reizi, kad jūs saņemat Svēto Vakarēdienu pareizi, jūs iederaties šajā gleznā ar Jēzu. Saskatīt Mārtiņu Luteru vai sevi šajā gleznā nekādā gadījumā nav kļūda!

IZPROTOT LUTERA REFORMĀCIJAS BŪTĪBU, JŪS SPĒSIT ARĪ SEVI SASKATĪT ŠAJĀ GLEZNĀ

1507.gadā, desmit gadus pirms Luters pienagloja pie baznīcas durvīm slavenās Deviņdesmit piecas tēzes, viņš kā jauns priesteris celebrēja savu pirmo misi. Viņš jutās pārāk nešķīsts un necienīgs atrasties kopā ar Jēzu Tēva klātbūtnē. Luters tik ļoti pārdzīvoja, ka dievkalpojuma vidū zaudēja balsi. Gluži kā Jesaja, kurš izmisumā izsaucās: “Bēdas man.. es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu.” (Jes.6:5) Luters apzinājās, ka ir grēcīgs radījums, kuram nu jāstāv Dieva, visvarenā Tēva, priekšā. Drebēdams viņš domāja: “Kas gan es esmu, ka uzdrīkstos pacelt acis un rokas pret dievišķo Majestāti? Es esmu pīšļi un putekļi, pilns grēku, bet uzdrošinos runāt ar dzīvo, mūžīgo un patieso Dievu!”

Iespējams, arī jūs esat izjutis baiļpilnas trīsas, gatavojoties saņemt Svēto Vakarēdienu. Varbūt arī šajā pašā brīdī jūtaties neomulīgi, iedomājoties sevi sēžam kopā ar Jēzu Debesu Tēva svētajā klātbūtnē.

Varbūt jūs arī esat domājis: “Kā gan es varu zināt, vai Svētajā Vakarēdienā saņemu Tā Kunga miesu cienīgi? Un kas man būtu jādara, lai tas tā būtu?” Ja jums šādas domas ir nākušas prātā, Lutera pieredze var jums noderēt, īpaši ja esat ieklausījies apustuļa Pāvila brīdinājumā: “Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.” (1.Kor.11:27)

Ja esat par to domājis, jūs sapratīsiet Lutera bailes, celebrējot savu pirmo misi.

REFORMĀCIJAS KOPSAVILKUMS: JĒZUS DARA JŪS CIENĪGU STĀTIES DIEVA PRIEKŠĀ!

Galu galā, Luters atrada mieru ar Dievu. Dievs ar Savu vārdu pārliecināja Luteru, ka Dieva brīnišķīgā dāvana – ticība – ļauj viņam bez bailēm būt Dieva tiešā tuvumā Svētajā Vakarēdienā. Luters ar prieku rakstīja:

Ja tev ir patiesa ticība tam, ka Kristus ir tavs Pestītājs, tad tev uzreiz ir žēlsirdīgs Dievs, jo ticība atdara Dieva sirdi un gribu un ved tevi tur iekšā, tā ka tu spēj ieraudzīt tīru žēlastību un pāri plūstošu mīlestību. Ticībā uzlūkojot Dievu, tu spēj ieskatīties Viņa tēvišķajā, draudzīgajā sirdī, kurā nav nedz dusmu, nedz atraidījuma (Luther’s Works, 21. sēj., 37. lpp.).

Luters priecājās, ka Debesu Tēvs nav savu Dēlu sūtījis pasaulē tāpēc, lai Viņš tiesātu pasauli, bet gan tāpēc, lai Jēzus šo pasauli (tajā skaitā arī jūs) glābtu (Jņ.3:16-17).

Tā ir brīnišķīga vēsts arī jums! Jūs saņemat Svēto Vakarēdienu pareizi un cienīgi, kad jūs to saņemat ticībā, uzticēdamies vārdiem, kas jums tajā brīdī tiek sacīti: „Tā ir Mana miesa.. tās ir Manas.. asinis [jūsu] grēku piedošanai” (Mt. 26:26, 28). Jūs drīkstat sevi attēlot tāpat, kā šajā gleznā ir attēlots Luters, – sēžot kopā ar Jēzu Tēva klātbūtnē bez jebkādām bailēm, jo Kungs Jēzus ir paņēmis prom visus jūsu grēkus.

Mīļais Debesu Tēvs, ik reizi, kad velns mani kārdina, iestāstot, ka es neesmu cienīgs iet pie Svētā Vakarēdiena, palīdzi man iedomāties sevi tajā bildē kopā ar Jēzu, tāpat kā tur ir iezīmēts Luters. Paldies Tev, ka esi devis man apsolījumu caur Savu krustā sisto un augšāmcelto Dēlu: “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jņ.6:37) Jēzus vārdā. Āmen.

---

* – Luters redzams labajā malā, sniedzot kareivim kausu ar vīnu, Svētajā Vakarēdienā kopā ar Jēzu. Ar ticības acīm jūs arī sevi varētu ieraudzīt sēžam pie galda kopā Jēzu, nebīstoties atrasties Debesu Tēva klātbūtnē.