Nestāstat man par mant’ un zeltu [105]
Nestāstat man par mant’ un zeltu, Par pasaul’s godu ciešat klus’!
Lai man kautko priekš acīm celtu, Es nīstu pasaul’s mānekļus!
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Viņš vien man ir par god’ un prieku, Par mantu un par svētibu;
Ar viņu bagati pietieku, Pie viņa mieru panāku.
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Tās miesas skaistums drīzi iznīkst, Ir visas pasaul’s kārumi;
Kā dūmi visi darbi izšķīst, Ko cilvēki cēluši.
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Viņš mana dzīviba, mans spožums, viņš pats ir ta patiesiba,
Viņš manas dvēsel’s pils un drošums, Pie ka es turos ticibā.
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Viņš ir tas ķēniņš augsti teicams, kas valda Dieva godibā;
No viņa manim miers nebeidzams Un pestīšana mūžiga.
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Ta Kunga goda krēslis stāvēs No mūžības uz mūžibu.
Kas viņa nodomu aizkavēs, Kas aizkārs viņa valstibu?
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Ta bagatiba, kas iekš viņa, Ne mūžam neizsmeļama,
Un gods un skaistums viņa ziņā Nenīcīs, nedz ies mauzumā.
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Viņš man grib vēlēt augstu godu, Viņš man sev līdz grib apskaidrot,
Viņš mantu un visādu rotu Man mūžibā grib pilnam dot.
Lai mīle cits, ko mīledams, Man Jezus Kristus mīlejams!
Un tad lai šeitan tukšs palieku Ši laika bēdu dzīvibā:
Ta manta liela man pārlieku, Ko viņš dos savā valstibā.
Tadēļ es viņam paklausu, – Es savu Jezu mīleju.
Līdzīgās e-publikācijas