Nepieciešamais īstai un patiesai palikšanai Kristū

Noklausies šo e-publikāciju

Viss atkarīgs no palikšanas Kristū, ko Dievs mums devis par gudrību, taisnību un dzīves svētumu (1.Kor.1:30).

To pašu Kristus ir teicis arī Jāņa evaņģēlijā (15:4): “Palieciet Manī un Es — jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.”

Paliekot Kristū, mēs vispirms iegūstam visu dzīvību, labprātību, spēku un pēc tam arī visu nepieciešamo kopšanai, uzraudzīšanai un pārmācībai, kā Viņš saka (Jņ.15:2): “Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.” Jo labais zars vēl nav pavisam tīrs un tam arvien ir nepieciešama tīrīšana, “lai tas jo vairāk augļu nestu”.

Taču īstai un patiesai palikšanai Kristū vienmēr ir nepieciešams tas kas sākumā, — kā pirmajā atgriešanās reize mēs ar Bauslības pūlēm palikām kaunā ar visu, ko vien mēģinājām sevis attaisnošanai, tāpat arī ikdienas atjaunošanā mums nemitīgi jātop pazemotiem, tiklīdz mēs paši gribam kaut kas būt vai kaut ko darīt, negūstot sevī nekādu mierinājumu vai apmierinājumu, bet vienīgi Dieva Jērā, kas par mums nokauts.

Tā top grauta vecā cilvēka sirds un viņa dziļais egoisms, bet, lai mēs nepaliktu guļam savā nepilnībā, verdzībā, nespēkā un lai mūsos ik dienas ar Gara augļiem, dzīvību un mieru, veidotos, nobriestu un stiprinātos jaunais cilvēks, tad ir īpaši nepieciešams, ka savu sirdsapziņu pastāvīgi ar Evaņģēliju iepriecinām un mierinām, kā arī atsvabinām no Bauslības, lai mēs kļūtu priecīgi un svētīgi mūsu Kungā Kristū.

Tas ir pats galvenais, dzīvojot ik dienas Kristībā un atjaunošanā, lai mūsu svētdarīšana nerastos no mūsu pašu pūlēm, kas ir nederīgas un nedzīvas, bet tā būtu patiesa un dzīva Svētā Gara radīta svētdarīšana.