:: e – BAZNICA ::

Dievbijība ar pieticību

Visa mūsdienu pasaule ir pilna ar bailēm un zūdīšanos par maizi un veselību, bet kā nav diezgan, tā nav, un nekad arī nebūs. Raizes, bažas, alkatība dzen cilvēku sacensties ar cilvēku, valsti ar valsti, izspiest, krāpt, atņemt, pat nogalināt un tam nekad nav ne gala, nedz malas, nekad nav diezgan.

“Velti jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm”, saka Dieva vārds (Ps.127:2). Un turpat dziesminieks piebilst brīnišķīgus vārdus: “Saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.”  Lūk, tas ir tas, ko dara Dievs – viņš dod bagātīgi, dod tā, ka pietiek un ir diezgan.

Apustulis Pāvils par to saka: “Liels ieguvums ir dievbijība ar pieticību: jo mēs neko neesam ienesuši šajā pasaulē un neko nevaram arī iznest; ja vien ir iztika un apģērbs, ar to mums būs diezgan. Bet, kas grib iedzīvoties bagātībā, tie krīt kārdināšanā, lamatās un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās. Tas viss iegrūž cilvēku postā un pazušanā, jo visu ļaunumu sakne ir alkatība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes.” (1.Tim.6:6-10)

Kristus brīdina no tā, sacīdams: “Pēc tā visa pagāni dzenas.” Tas ir, Kristus saka, ja jūs darāt to pašu, ko pagāni, tad jums nebija vērts kļūt par kristiešiem. Dzīšanās pēc naudas un mantas cilvēku atkal padara par pagānu. Viens otrs gan nāk uz baznīcu, jo cer tādējādi kļūt bagāts, iegūt veiksmi un izdošanos šajā pasaulē. Tie ir cilvēki, kas Pāvila vārdiem sakot – “dievbijību uzskata par veidu, kā tikt pie bagātības”. Tas ir tik absurdi, ka Pāvils izbrīnījies piebilst, “bet dievbijība pati par sevi jau ir liela bagātība.” (1.Tim.6:5)

Kristietis ir atbrīvots no rāpošanas pa zemi ar saliektu muguru. Viņš stāv stalts un taisns, paceltu galvu raugās uz Dievu un dzenas pēc debesu bagātības, pēc paliekošas, mūžīgas mantas. Viņš zina, ka viņa debesu Tēvs tam dos visu, kas viņam šīs zemes dzīvei vajadzīgs. Atslēgas vārds šeit ir Pāvila minētā dievbijība ar pieticību. Kristieši ir cilvēki, kam pietiek, kam nav jāzūdās un jākurn, kam nevajag vairāk, jo Tēvs tiem dod, kamēr tie guļ visu, kas tiem nepieciešams.