297. Kas veic kristību?


Nemitīgais un noderīgais prieka un skumju cikls šajā pasaulē

Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu! Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu. (Ps.30:5-6)

Mani draugi, Dāvids, kurš runā 30.psalmā, bija piedzīvojis šo ciklu daudz spēcīgāk nekā jebkurš cits. Jaunībā Dāvids ganīja savas avis un viņam nebija citu perspektīvu, kā vien dzīvot šajā pasaulē kā nezināmam, neievērojamam cilvēkam. Bet Dievam padomā bija kas cits. Viņš paņēma Dāvidu prom no viņa ganāmpulka, kam sava gana nūja bija jānomaina pret ķēniņa scepteri. Taču drīz viņa veiksme mainījās, un viņa tornis vairs nebija rožu dārzs. Tieši tad viņš nonāca savas dzīves amerikāņu kalniņos. Vienu dienu apbrīnojošu koru pūļi viņam skandēja triumfa dziesmas kā varonim uzvarētājam, bet nākamais, ko jūs redzat,- viņš nopūšas cilvēku aizmirsts vientuļā tuksnesī. Vienu dienu viņam pie sāniem ir viņa dārgā un ļoti mīļotā Mihala, bet nākamajā brīdī viņam tā jāatstāj, lai glābtu savu dzīvību. Vienu dienu viņš laimīgi sēž pie ķēniņa galda kā ķēniņa znots, bet nākamajā brīdī viņš jau klaiņo apkārt pa biezokņiem un mežiem ar tukšu vēderu, slēpjoties alās un grāvjos no nežēlīgas vajāšanas. Vienu dienu viņš raudāja prieka asaras par ciešo draudzību ar Jonatānu, bet citu dienu viņam bija jādzied dziļās bēdās, apraudot sava vienīgā drauga traģisko nāvi. Vienu dienu viņš bija ķēniņš, no kura visi bijās un to mīlēja, kura lēmumus ņēma vērā ikviens no Eifratas krastiem līdz pat Vidusjūras piekrastei un no Libanona kalniem līdz pat lielā tuksneša teritorijai, bet nākamajā brīdī viņam bija jālavās prom ar mazu sekotāju pulku no sava paša dēla, nodevēja, bet viņam pa pēdām seko tautā visnicināmākie ļaudis. Tā nu viņš beidzot, visu šo mainīgo apstākļu aizkustināts, pasludina: “Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu! Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.” Šie vārdi labi apraksta katra kristieša dzīvi. Patiesi, visi kristieši ir par to iepriekš brīdināti; ne tikai par ciešanām, bet par nemitīgo skumju un prieka ciklu šajā pasaulē. Pat vislielākajās, neatrisinātākajās grūtībās Dieva ļaudis ir pasludinājuši līdz ar Jeremiju: “Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem: Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības, jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus.” Dievs neatļauj nāvei un tumsai valdīt dabas pasaulē, pēc vistumšākās nakts aust rīta gaisma, pēc briesmīgas vētras nāk mierpilns klusums, pēc dienvidus saules svelmes nāk atveldzējošā vakara ēna un pēc aukstās ziemas nāk pavasara jaunā dzīvība. Līdzīgi Dievs rīkojas Viņa kristiešu valstībā. Viņa vārds katrā lappusē saka: Dievs gan ievaino, bet Viņš arī apsaitē un dziedina. Dievs nokauj un atkal dara dzīvu. Viņš pazemo un Viņš paaugstina. Viņš kādu ieved ellē un atkal no tās izved. Arī kristieša dzīvē nāk daudzi grūtību un posta vētras mākoņi, bet – pat pirms tie ir pilnībā garām – miera varavīksne jau majestātiski atspīd pār kristieti. Ceļš uz debesīm patiešām ir šaurs. Bet Dievs ne vienmēr ved Savus kristiešus skumju pilnus pāri stāviem kalniem un šaurām aizām. Viņš arī bieži vada tos atkal viņu svētceļojumā caur prieka ieleju un saka uz tiem: nedaudz atpūties, nogurušais svētceļniek. Atspirdzini sevi atkal un izbaudi Manu dievišķo labvēlību. Ak, kristiešiem caur ticību uz Kristu Dievs ir mīlestības pārpilns debesu Tēvs, kurš labprāt tos atbrīvotu no visām ciešanām, bet Viņam tie ar tām jāpiemeklē, lai tie no Viņa neatkristu, bet paliktu stipri ticībā. Tomēr – “Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu”

Jūs arī esat piedzīvojuši šo svētīgo dzīves ciklu, dārgie un mīļotie saderinātie! Ak, mans draugs, tavs debesu Vadītājs pavisam noteikti būs tevi vadījis cauri daudzām tumšu ēnu takām. Es nekad neaizmirsīšu, ka pat tava jaunība bija kā tumša, mākoņaina nakts. Tevi uzaudzināja vientuļā māte – ar rūpēm un asarām. Es nevaru aizmirst, ka tev nebija tāda bērnība kā Timotejam. Tevi audzinot, neviens tev nestāstīja par tavu Pestītāju. Neviens tevi neveda pie Tā, kurš bija tevi Sev nopircis. Es nekad neaizmirsīšu,- kad tu vēlāk iepazini vienīgo vajadzīgo lietu, kad tu mīlēji Jēzu ar savu pirmo mīlestību, tu pameti savas mājas, tu biji svešinieks pat tiem, ar kuriem Dievs tevi saistījis asins saitēm. Un tu nespēji likt tiem saprast, ko Dievs ir darījis tavā dvēselē. Tikko kā tu biji atgriezies pie sava debesu Tēva, tava ģimene tevi uzskatīja par pazudušo dēlu. Tu būsi piedzīvojis neaprakstāmu nemieru, kad tev nācās nolūkoties tavai sirdij vistuvākos cilvēkus priecīgi ejam pa nāves taku. Es nekad neaizmirsīšu, ka vēlāk tu pats tiki aizvests prom no miera Kristū un slīki vētrainu šaubu jūrā. Es nekad neaizmirsīšu, ka pat šajā mūsu jaunajā tēvzemē tavai sirdij tika uzkrautas smagas nastas, kuru smagumu tikai tu varēji zināt un just.

Es to nekad neaizmirsīšu, būdams tavs sens draugs, kas tagad ir staigājis tev blakus divpadsmit gadus un redzējis daudzus tavus pārbaudījumus. Bet vai tev nav jāsaka līdz ar Dāvidu: “Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu”? Vai tev nav jāsaka: „Tēvs un māte mani ir aizmirsuši, bet Tas Kungs mani ir pieņēmis”? Vai gan Viņš nav uzņēmis jūs abus gan fiziski, gan garīgi? Vai Viņš kaut reizi jūs ir atstājis noslīkt jūsu grūtībās? Vai Viņš vienmēr nav jūs brīnišķīgi izglābis? Vai tad jūsu sāpes nebija tikai īsa raudāšana naktī? Un, kad jūs baidījāties, ka ir pilnīgi tumšs un pilnīga nakts, lūk! vai tieši tad rītausmas stars neizlauzās cauri tumšajiem mākoņiem?

Un tu, mana dārgā svaine, vai tev tas pats nav jāapliecina no savas pieredzes? Patiesi, krusts nav gājis garām tavai dzīvei. Tas ir atstājis dziļas brūces tavā sirdī. Ak, ļauj man par to izteikties plašāk. Jo tavas brūces ir bijušas arī manas brūces. Kad tu kā atraitne sēroji sava kambara klusumā, bieži raudot un bieži esot teju nenomierināma sava Dieva priekšā, kas tevi bija smagi piemeklējis, kā brālis es arī jutu tavas taisnās sāpes. Bet, mana ļoti mīļotā, tev ir arī jāapliecina, ka Dievs ne tikai ir tevi piemeklējis, bet Viņš arī vienmēr ir nācis tev palīgā. Tāpat kā tu nevari saskaitīt zvaigznes debesīs, tu nevari saskaitīt sava Dieva laipnības.

Un vai gan var būt labāka diena par šo, lai jums abiem atgādinātu par šo prieka un skumju ciklu? Ak, cik gan brīnišķīgu dienu Dievs jums ir devis! Pati Dieva mūžīgā mīlestība laužas cauri jūsu kāzu ziediem un saka savu „jā un āmen”, kamēr mēs rotājam jūsu ceļu ar ziediem. Jo, kad Dievs dod laimi kāzās, viņš mums dod debesu prieka tēlu. Tad nu priecājieties, ka Dievs jums dod šo prieku šodien. Pēc ilgas un karstas vasaras Dievs dāvā jums brīnišķīgu ražu šoruden. Dievs tev dod sievu, kas bīstas To Kungu, kā auglīgu vīnakoku, kurš apņem tavu namu. Tev jau ir bērnu pilns bultu maks, kā vīnakoka zari ap tavu galdu. Tā nu arī tu vari priecāties. Jo Dievs pats aiz rokas tevi izved no atraitņu kārtas un atkal dāvā tev uzticamu, mīlošu vīru un gādīgu tēvu taviem bērniem. Tā nu tev jāpasludina līdz ar mums visiem: „Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu! Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.”

Tu kā līgavainis pasludini: „Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs.” Un tu kā viņa līgava vari tam piebilst: „jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Tu seko Jēkabam, kurš, atgriezdamies mājās ar savu sievu, teica: „Es esmu visas tās žēlastības un patiesības necienīgs, kuru Tu esi parādījis Savam kalpam.” Un tu vari līdz ar Mariju teikt: „Dievs ir uzlūkojis savas kalpones zemumu. Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds.” Prieki un bēdas – abi mums ir Dieva nozīmēti, un Viņš mums ir arī pavēlējis piesaukt Viņu bēdu laikā, bet arī pienest savus pateicības upurus mūsu priekos.

Bet, mani dārgie, es gribu jums atgādināt par šo svētīgo ciklu ne tikai pagātnes un tagadnes dēļ, bet arī lai dotu jums spožu laulību lāpu, kas vedīs jūs nākotnē.

Man, kā pašam nesvarīgākajam no jūsu draugiem, patiesi, nav jums jāsaka, ka kristieša dzīvē ir kalni un lejas, jo jūs to zināt paši. Bet es zinu – kaut arī jūs paši to esat tik sāpīgi piedzīvojuši, jūs tomēr to ar prieku uzklausīsiet no drauga mutes.

Tāpat kā Dievs ir vadījis jūs līdz šim, Viņš vadīs jūs arī turpmāk. Jūs nebūsiet brīvi no visa veida ciešanām un nepatikšanām. Tāpat kā jūsu kāzu pušķa ziedi ātri novītīs, tikpat ātri paies jūsu kāzu stunda. Priekpilnās dziesmas būs cauri, un nopūtas raisīsies jūsu sirdīs. Jūsu acis piepildīsies asarām, un jūs kopā nometīsieties ceļos un jums būs jāsaka kopā ar Dāvidu: „No dziļumiem mēs piesaucam, Kungs, Tevi! Ak, Kungs, klausi mūsu balsi, Tavas ausis lai dzird mūsu sirds skaļās sāpju nopūtas! Mūsu dvēseles gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu.” Jums būs jāžēlojas līdz ar Ījabu: „Vai mēs nebijām svētīti? Vai mums nebija miera? Vai mums nebija labas atpūtas? Kāpēc visas šīs nepatikšanas?”

Jā, tev ir jāgaida šādi laiki. Tev – vairāk nekā citiem -, jo tev jādarbojas kā Tā Kunga kalpam. Jo uzticamāks tu būsi, jo vairāk tavi ienaidnieki – sātans un pasaule – sarūgtinās tavas dzīves upes.

Bet šādos apstākļos nekad neaizmirsti – Dievs ne tikai sūta skumjas, bet Viņš arī pēkšņi tās pārvērš atspirdzinājuma brīžos. Ja tev ir jākāpj augšup pa stāvu, nogurdinošu ciešanu kalnu, tikai neizsamisti. Tikai atceries: drīz Dievs mūs atkal pabaros Savas žēlastības zaļajās ganībās un vedīs pie Viņa žēlastības klusajiem ūdeņiem. Ja tev ilgu laiku nākas staigāt tumsā, ja skumjas krīt pār tava aicinājuma darbu, vai rūpes mājās, vai dvēseles mokas kā nakts ēnas,- tikai nekrīti izmisumā. Atceries Viņa žēlastības laikus. „Gaismai vienmēr atkal jāaust pār taisno, un priekam pār labām sirdīm.” Tikai dodieties tālāk kopā savā svētceļojumā, pārliecināti un bez izmisuma, jo Dievs jūs vada. Viņa aizsardzība jūs apklāj, Viņa mīlestība jūs svētī, Viņa pacietība jums seko un Viņa gudrība iet jums pa priekšu. „Tas Kungs ir jūsu gaisma un jūsu pestīšana. No kā jums bīties? Tas Kungs ir jūsu dzīves stiprums, no kā jums baiļoties?” Tā nu ejiet tālāk Viņā Vārdā un ar mūsu lūgšanām, un galu galā jums būs jāpasludina, kā mēs to darām šodien, Dievam par godu: „Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu! Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu.” Āmen.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.