Kristiešu olimpiāde

“Es dzenos pretim mērķim.” [Fil.3:14]

Olimpiskajās spēlēs piedalās labākie sportisti, bet zelta medaļu saņem vienīgi uzvarētājs. Līdzīgi arī kristiešu olimpiādē uzvarētāju kronē lauriem, vienīgi šeit dalībnieki nav no labākajiem atlasīti atlēti, bet gan invalīdi un kropļi, vājinieki, nespējnieki un bezpalīdzīgie – cilvēki bez izredzēm uz veiksmi Dieva priekšā.

Dievs viņiem devis savu spēku, “ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.” [Jes.40:31]

Šis spēks – grēku piedošanas saņemšana Jēzus vārdā un asinīs. Mēs, nespējīgie, esam aicināti Dieva spēkā traukties un mācīties no olimpiādes medaļniekiem: “Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.” [1.Kor.9:24]

Šajā garīgajā olimpiādē katru kristieti aicina uz uzvaru. Šeit mūsu sāncenši nav citi ticīgie, kas varētu atņemt mums balvu, jo tā ir apsolīta visiem ticīgajiem. Mūsu pretinieki ir daudz tuvāki. Mūsu pretinieki ir mūsu grēcīgā miesa, kas traucē mums ticēt Jēzum Kristum.

Pāvils saka: “Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu… [1.Kor.9:26-27]

Oriģinālvalodā Pāvils lieto dūru cīņas terminoloģiju, proti, viņš sit sev zem acs un pakļauj savu miesu sev, kā vergu. Un, patiesi, apustulis bija meistarīgs dūru cīņās garīgā ziņā. Viņš neļāva uzvarēt vecajam cilvēkam, bet pats to uzvarēja.

Ar Dieva Bauslības dūri viņš turēja savu miesu pakļautībā, to nāvējot. Dieva dotai miesai nav jākalpo grēkam, bet gan Svētā Gara templim.

Apustulim tik smagi nācās cīnīties pret grēku, lai nekļūtu atmetams. Tādēļ arī mums sevi jāatzīst par grēciniekiem tādā mērā, ka mūsu miesā nemīt nekas labs [Rom.7:18]. Veco cilvēku nav iespējams izlabot un darīt labu. Viņam ikdienas ir jāmirst, bet jaunais cilvēks ceļas viņa vietā.

Piedalīšanas sacīkstes ir ticīgā ikdienas dzīve Kristībā. Ikdienas grēknožēlā kristietis iemanto grēku piedošanu, kā arī spēku dzīvot Dievam tīkamu dzīvi, kas dāvāta viņam Kristībā.

Kristīgā dzīve nozīmē ikdienas lietot Dieva žēlastības dāvanas, kas mums dāvātas svētajā Kristībā. Šīs dāvanas ir grēku piedošana, brīvība no nāves un velna, un mūžīga dzīvošana. Šīs dāvanas mēs saņemam ticībā.

Mūsu galamērķis iedvesmo mūs cīņai. “Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.” [1.Kor.9:25]

Kristieti sagaida mūžīga, nekādi nepārraujama, dzīve Debesīs. Ticībā šī dzīve jau ir mūsu Jēzus Kristus nopelna dēļ. Bet mēs cīnāmies tikai tādēļ, lai paliktu ticībā. Tādēļ mēs vēlamies atteikties no visa, kas traucē mūsu skrējienam – vai tās ir maldu mācības vai grēcīga dzīve – un cīnīties pēc noteikumiem.

Piedalies arī tu šajā olimpiādē. Skatītāju vietas ir pārpildījuši eņģeļi un Kungā aizmigušie svētie, bet skrejceļu ir gana, un bezgalīgs skaits uzvaras vainagu.