Neļaut mēlneša mutei vaļu

Ja tu satiec kādu mēlnesi, kas citu aprunā un ceļ neslavu, tad saki viņam tieši acīs, lai viņš nosarkst no kauna.

Tad arī neļaus mutei vaļu viens otrs, kas citādi par kādu nabaga cilvēku izplata valodas, no kurām viņam grūti tikt vaļā. Jo gods un labais vārds ir viegli atņemami, bet ne tik viegli atdodami.

Tātad vienmēr jārunā ar to, uz kuru tas attiecas, nevis jāceļ neslava, viņam nezinot. Bet, ja tas nepalīdz, tad cel šo lietu atklāti draudzes priekšā, laicīgās vai garīgās tiesas priekšā. Jo šeit tu neesi viens, bet līdz ar tevi ir liecinieki, ar kuru palīdzību tu vari pierādīt viņa vainu; pamatojoties uz viņu liecību, tiesnesis var spriest tiesu un sodīt. Tā kārtīgā un taisnīgā ceļā var panākt, ka ļaunums tiek novērsts vai labots. Citādi – ja kādu aprunā visos kaktos un vanda netīrumus – neviens nekļūst labāks, un vēlāk, kad būs atklāti jāliecina, neviens neko nebūs teicis.

Tāpēc būtu pareizi, ja šādām mutēm izdzītu šo niķi, lai citi tā tiktu brīdināti. Ja tu to runātu, lai tuvākais labotos, vai arī – mīlot patiesību, tad tu nelavītos un nebaidītos no dienas gaismas.