Tikai viens patiesais ceļš

Mūsu dzīve nav vienkārša taisna līnija, ko novelk mūsu griba un saprāts, bet dzīve ir kaut kas no divām dažādām līnijām izveidots; no diviem dažādiem elementiem; no diviem dažādiem spēkiem.

Dzīve saplusējas no cilvēku domām un Dieva ceļiem, un patiesībā nav nemaz cilvēka ceļa, jo “cilvēka sirds izdomā sev ceļu” (Sal.pam.16:9), un ar to ir gribēts pateikt, ka tas ir tikai ceļa uzmetums, ceļš kā ideja, ilūzija, teorija, bet ir tikai viens īstenais ceļš, kuru neizbēgami mums jāiet, un tas ir Dieva ceļš. Atšķirība starp abām dzīvēm ir tā, ka cilvēks grib uzreiz redzēt visu savu dzīvi uz priekšu, bet Dieva ceļš iet soli pa soliem. “Cilvēka sirds gan izdomā savu ceļu, bet Dievs nosprauž viņa soļus.”

Dievs vēlas, lai cilvēks iet soli pa solim, un ka viņu vada nevis viņa paša idejas par dzīvi, bet gan viņu vada Dieva vārds, kas ik solī nāk pie viņa, ikreiz, kad cilvēks pēc tā jautā.

Nav neviens vārds no Dieva par visu mūsu dzīvi kopumā. Dieva vārds ir jauns un brīvs šodien un rīt, un to var attiecināt tikai uz to acumirkli, kurā mēs to dzirdam.