Misijas uzdevums

Kas ir misijas uzdevums, to mēs atrodam misijas un kristīšanas pavēlē, ko augšāmceltais Kungs ir devis Saviem mācekļiem: “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristidami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā” (Mt 28:19), un: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Mk.16:15-16)

Tieši tāpēc, ka šie teksti mums ir tik pierasti, mums tajos jāieklausās uzmanīgi.

Tas, kurš sūta, šīs misijas subjekts, ir augšāmceltais, dzīvais Kungs. Tāpēc šeit runa nekādā gadījumā nav tikai par pagājušā atceri, jo augšāmceltais Kungs dzīvo un Viņš arī šodien ir klātesošs. Tādēļ ar šiem Viņa vārdiem aizvien no jauna tiek izsūtīt sūtņi.

Šī nosūtīšana ir universāla, tā pievērsta visām tautām un visiem cilvēkiem. Kristīgā ticība nav nekāda nacionāla reliģija, tā sniedzas pāri visām nacionālajām, kultūras un rasu barjerām.

Evaņģēlija un Kristības galvenais saturs ir izšķirošs pestīšanai tās galīgajā nozīmē. Evaņģēlijs nozīmē priecīgu vēsti, proti, par izglābšanu beigu tiesā, kas nāks pār visu pasauli un pār katru cilvēku, kā dzīvu, tā mirušu (Ap.d.17:30), par izglābšanu, kas notiks ticībā uz Jēzu Kristu. Tas ir no mirušajiem uzmodinātais Dieva Dēls, kurš var izglābt cilvēkus no Dieva tiesas, tāpēc ka Viņš to vietā ir uzņēmies sodu, nāvi pie krusta, Viņš šo sodu ir izcietis par mums.

Principiāla nozīme ir tam, lai, runājot par misijas uzdevuma saturu, būtu skaidrs: tas ir dzīvais Kungs, kas šeit darbojas un kas izdala un sniedz tālāk to, ko Viņš paveicis mūsu un visas pasaules labā: `Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29); Viņš ir “pasaules Pestītājs” (Jn.4:42).