:: e – BAZNICA ::

Mirušie tiek augšāmcelti

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka šī glezna atspoguļo vispārējas un traģiskas izjūtas, kādas valda visās bērēs visā pasaulē – neizsakāmas skumjas un bēdas. Tomēr kristīgajam māksliniekam, kura gleznu jūs šeit redzat, uz audekla ir tikai daļa no attēla. Otru daļu mākslinieks Frenks Holls ir gleznojis nevis ar otu, bet ar vārdiem, pievienojot gleznas nosaukumam bēdas remdējošo Jēzus apsolījumu: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība” (Jņ.11:25).

PARAUGIETIES UZ ATTĒLA OTRU DAĻU!

Tiem, kas tic, ka Jēzus Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos ir viņiem atvēris durvis uz debesīm, bēres nozīmē ko vairāk, nekā acis var ieraudzīt. Tāpēc arī mākslinieks cenšas pārliecināt, ka šajā gleznā ir kas vairāk, nekā var ieraudzīt pirmajā acu uzmetienā. Tāpat kā bērnam dzimstot sāpju asaras pārvēršas prieka asarās, tā arī kristiešu bērēs asaras un bēdas atkāpjas neizsakāma prieka priekšā, zinot, ka mums mīļais cilvēks uz mūžiem bauda Jēzus klātbūtni. Mākslinieks Frenks Holls ir gribējis parādīt šo prieku un cerību savā gleznā, kurai viņš devis nosaukumu Bēres ciematā. Prieku un cerību viņš ir paudis, gleznai kā aizkustinošu apakšvirsrakstu pievienojot Jēzus vārdus: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība” (Jņ.11:25).

VISS ATTĒLS IETVER ARĪ JĒZU UN AUGŠĀMCELŠANOS!

Padomājiet, kā jūs jūtaties, kad kāds no jums tuviem un mīļiem cilvēkiem tiek guldīts kapā. Asaras un elsas pauž dziļas bēdas, spēcīgas dusmas un vainas apziņu, ko izjūt palicēji, kuriem atņemts mīļotais cilvēks. Tukšuma un pamestības sajūta ir atstājusi pēdas sērojošo sejās. Ļaudis par aizgājēju runā pagātnē, it kā viņa vairs nebūtu, sakot: “Viņš bija labs tēvs”, vai “viņa bija dziļi ticīga kristiete”.

Tomēr kristiešiem pagātne ir tikai daļa no attēla. Kristiešu bērēs uzsvars netiek likts uz dzīvi, kas pagājusi, bet gan uz Jēzu Kristu, kurš ir augšāmcelšanās un dzīvība (Jņ.11:25). Kristiešiem nāve nav eksistences beigas, jo viņi turpina dzīvot mūžīgajā dzīvībā, ko saņēmuši no Dieva! Jēzus ir pasludinājis: “Kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība” (Jņ.6:47). Kā arī: “Kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam” (Jņ.11:25-26).

PĀRSTEIDZOŠĀ AUGŠĀMCELŠANĀS

Dieva vārds apgalvo, ka tad, ja bēres ir dzīves beigas, kristieši ir visu laiku visnožēlojamākie un apkrāptākie ļaudis! “Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu,” raksta Pāvils, “tad [mēs, kristieši] esam visnožēlojamākie cilvēki” (1.Kor.15:19). Ja nav augšāmcelšanās no mirušajiem, tad kristieši ir vislielākie stulbeņi, kuri piekrāpti ar bezjēdzīgu sludināšanu (1.Kor.15:14), maldināti ar tukšiem piedošanas solījumiem (1.Kor.15:17), pievilti ar neesošām cerībām, apstulbināti, piemānīti un apmuļķoti. “Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.. Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši” (1.Kor.15:16, 18).

Pēc tam, kad Pāvils ir izskaidrojis, cik nožēlojama un drūma būtu mūsu dzīve bez augšāmcelšanās, viņš metas vispārgalvīgākajā priekā un slavēšanā: “Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem.. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1.Kor.15:20, 22)!

LAI JŪSU SIRDS UN PRĀTS AIZVIEN AR PRIEKA ASARĀM SKATA PILNU ATTĒLU!

Nākamreiz, kad piedalīsities bērēs, kurās kristieši skumst par mīļotā cilvēka nāvi, kurš miris būdams kristietis, atcerieties, ka attēls ietver daudz vairāk, nekā var ieraudzīt pirmajā acu uzmetienā. Atcerieties, ka kristiešu bērēm ir kāds “apakšvirsraksts”, kas tāds, ko mākslinieks Frenks Holls balstīja Jēzus nāvi uzvarošajā apsolījumā “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība”. Ar sirdi un prātu pievērsieties pilnam attēlam – ar augšāmcelto Kungu Jēzu Kristu. Līksmojiet par viņa akmenscieto apsolījumu: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs” (Jņ.11:25). Mieriniet sevi un citus ar šiem Pāvila vāriem: “Vai tad jūs nezināt, ka mēs, kas kristīti uz Jēzu Kristu, esam kristīti uz Viņa nāvi? Tā mēs Kristībā līdz ar Viņu esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, kas caur Tēva godību uzmodināts no mirušajiem, arī mēs staigātu jaunā dzīvē. Ja mēs ar Viņu esam savienoti nāves līdzībā, tad būsim ar Viņu savienoti arī augšāmcelšanās līdzībā” (Rom.6:3-5). TĀDS IR PABEIGTAIS, LĪKSMAIS, PILNĪGAIS ATTĒLS.