Mēs tekam, steidzam, traucam [1]

Atnāciet pavalstnieki! Pats ķēniņš pie jums nāk.
Tie sen cereti prieki Jau rādities nu sāk.
Sateciet kristiti! Laiks ir saukt Ozianna
Ta Kunga atnākšanā; Ak sauciet ļautiņi!

Jūs noskumuši prāti, Jau ķēniņš tuvumā!
Jūs, kas daudz kārdinati, Jums žēlnieks klaijumā!
Ta svēta māciba Tās vājās sirdis remde;
Svēts ūdens jaunas dzemde, Svēts mielasts spēcina.

Jūs grūti vārdzināti, Jau klāt ir ķēniņš pats!
Jūs tapiet priecināti, Jūs vairs nespiedīs bads.
Jau uzlec auseklis, Un bēdu-nakts atstājās!
Pats Kungs, gods Dievam! kājās, Viņš nāvi saminis.

Bet drošie grēcinieki, Apskaitieties jel ar!
Kas ļaunam biedrinieki, Lai valdīt jūs nevar,
Jūs Kungam zinami; Viņš jūs ar priekšā saucīs,
Tad drebēs visi ļaudis, Kas bija netikli.

Šim Kungam ceļu taisiet, Jūs Dieva bērniņi;
Ko mākat, metiet, kaisiet Un nesat tikuši.
Ja sirds jums gurdena, Ak griežaties pie viņa;
Viņš tur jūs savā ziņā, Viņš vājus dziedina.

Kaut karš un uguns-liesmas Jums visu laupitu,
Pat bērnus nāves-briesmas Mums ar netaupitu,
Lai klusu paliekam! Šie aizgājēji svēti, –
To mēs saprotam lēti, Kas Dievam piederam.

Jūs nabadziņi, rimstat No savām raizēm ar.
Kam bēdu-jūrā grimstat? Tas Kungs uzturēt var!
Kam putni zinami, Tas pats jus ar apgādās
Un tukšibās jebkādās Jūs žēlos spēcigi.

Kaut nelaimes un mokas Mums dažas gadījšās,
Šā Kunga stipras rokas Mūs tak atsvabinās.
Viņš par mums gādās pats; Iekš dzīvibas, iekš nāves
Viņš klāt pie mums pats stāvēs, Mums nezudīs ne mats.

Ar mieru tad palieciet, Jūs bēdu ļautiņi,
Un savas raizes metiet Uz viņu ticīgi:
Viņš jūs apmierinās! Jūs augstu vārdu nesat,
Jūs Dieva bērni esat, – Viņš jūs ar neatstās.

Tad teciet čaklām kājām Šo Kungu raudzities!
Ko jūs še redzat jājam, Ir Dieva Dēls, pats Dievs
Pilns augstas godības, Svēts mīligs, mūžam teicams
Ir slavejams un sveicams Šeit un iekš mūžibas.

Šis ķēniņš mums izdala Jo dārgas dāvanas.
Ša vārds skan katrā malā, Dar’ sirdis ticīgas;
Pilns žēlastibas nāk Viņš pats iekš mūsu sirdīm:
Mēs protam, redzam, dzirdam, Ko Vīnš izdarīt māk.

Nu, Kungs, mēs godu dodam Tev savam ķēniņam;
Mēs nesam, ko atrodam, Tev savam glābejam.
Še mūsu sirds, še mēs! Mēs tekam, steidzam, traucam,
Mēs Ozianna! saucam, Kamēr vien balss mums spēs.