Skip to content
28. janvāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

62. Kāds grēks ir vecāku nicināšana?

  • Sākums
  • Luterāņi vēl aizvien nolādēti, bet pagāni – atpestīti un svēti
  • e-refleksijas

Luterāņi vēl aizvien nolādēti, bet pagāni – atpestīti un svēti

Aleksandrs Bite

Romas baznīca vēl joprojām krasi nostājās pret mācību par attaisnošanu vienīgi ticībā, lai izceltu un apstiprinātu savu maldu mācību par labo darbu nozīmi pestīšanā. Romas teoloģiskā retorika par šo visbūtiskāko mācības jautājumu šodien ir kļuvusi izsmalcināta un nemācīto ļaužu ausīm vairs neskan tik uzkrītoši bezdievīgi.

Luterāņi vēl aizvien nolādēti, bet pagāni – atpestīti un svēti

Tomēr nākas atzīt, ka šajā jautājumā viņi nav ne cik piekāpušies evaņģēliskajiem, bet tieši otrādi – ir turpinājuši savu reiz iesākto virzību. Mūsdienās tas ir ieguvis pavisam negaidītu un radikālu pavērsienu Romas baznīcas mācībā. Luters un viņa mācībai uzticīgie luterāņi vēl aizvien nolādēti, bet pagāni – atpestīti un svēti! Sakarā ar daudzajiem lāstiem, ko Romas baznīca vērš pret luterisko mācību, īpaši pret mācību par attaisnošanu ticībā, būtu izceļams vēl kāds tagadnes salīdzinājums ar Lutera laikiem. Lutera laikā evaņģēliskie teologi norādīja, ka Romas mācība par pestīšanu ar labajiem darbiem ir pagāniska vai vismaz radniecīga pagāniskajām reliģijām. Tolaik Romas teologi to noliedza. Bet mūsdienās paši Romas teologi, īpaši pēdējie pāvesti, ir pasludinājuši, ka visās reliģijās – arī pagāniskajās – ir rodama pestīšana. Otrā Vatikāna koncila dogmatiskajā konstitūcijā par Baznīcu Lumen gentium tiek apgalvots, ka

“tie, kas bez pašu vainas, nepazīdami Kristus Evaņģēliju un Viņa Baznīcu, tomēr ar šķīstu sirdi meklē Dievu un dievišķās žēlastības ietekmē cenšas pildīt Viņa gribu*, ko tie uzzina no savas sirdsapziņas balss, var iemantot mūžīgo pestīšanu.“

Kur gan lai grēcinieki bez Kristus Evaņģēlija un baznīcas iegūst šķīstu sirdi un spēju pildīt Dieva gribu?! Koncila izteikums gan rada teoloģiskas dabas problēmu: kā šo apgalvojumu saskaņot ar tradicionālo Romas baznīcas teoloģiju, ka dvēseļu pestīšana ir nesaraujami saistīta ar Romas baznīcu? Šīs grūtības apzinās arī pati Roma. Ticības kongregācijas dogmatiskajā deklarācijā Dominus Iesus mēs lasām:

“Attiecībā uz veidu, kādā Dieva glābjošā žēlastība, kas caur Kristu Svētajā Garā vienmēr tiek dāvāta un noslēpumainā veidā saistās ar Baznīcu, sasniedz individuālos nekristiešus, Otrais Vatikāna koncils tikai konstatē, ka Dievs to dāvā “Viņam zināmā ceļā” (Ad gentes, 7). Teoloģija strādā pie šī temata padziļināšanas. Šis teoloģiskais darbs ir jāiedrošina, jo tas neapšaubāmi ir noderīgs, lai arvien labāk saprastu Dieva glābšanas plānus un to īstenošanas ceļus.”

Un šķiet, ka Romai to nemaz nebūs grūti izdarīt, jo tādā vai citādā veidā tā vienmēr ir mācījusi pestīšanu ar darbiem, tāpēc attiecināt labo darbu pestījošo spēku uz nekristiešu “labajiem darbiem” tai arī nekādā ziņā nebūs grūti. Kāpēc šī Romas gluži jaunā mācība mums būtu īpaši jāņem vērā? Ja skaidrais Evaņģēlijs vēl arvien oficiālajā Romas katoļu Baznīcā tiek nolādēts (un iepriekš minētos lāstus neviens pat negrasās atcelt), bet visu nekristīgo reliģiju piederīgo un pat neticīgo un ateistu darbi bez Evaņģēlija, ticības un patiesās Dieva atziņas tiek saukti par pestījošiem, tas nozīmē, ka Romas baznīcas oficiālā mācība nu jau pavisam atklāti nostājusies pagāniskās pasaules pusē; tā ir acīmredzama atkrišana no kristietības pagānismā. “Jo,” − kā raksta apustulis Pāvils – “ja bauslībā [t.i. labajos darbos] ir taisnība, tad Kristus velti ir miris.” (Gal 2:21) Tas, uz ko Luters savulaik norādīja, “mezdams pār vienu kārti” visus, kas paļaujas uz bauslības jeb miesas darbiem − pagānus, jūdus, turkus [t.i., islāma ticīgos] un pāvestiešus −, un pret ko viņš ar visiem spēkiem ir cīnījies savas dzīves laikā, ir tik spilgti izpaudies mūsdienu Romas katoļu baznīcas mācībā!


* – darīt labos darbu

[Pārpublicēts no laikraksta Svētdienas Rīts]

Tags: bezdievīga mācība Dominus Iesus labie darbi Lumen gentium mācība par pestīšanu par attaisnošanu vienīgi ticībā pestīšana ar labajiem darbiem Romas baznīca Romas katoļu baznīcas mācība

Continue Reading

« Antikrista zīme
Patiesā izpratne par svēto Kristību »
                       

Ieskaties

LELB Virsvaldes varas uzurpācija
Radīšanas rīts
Bībele nevēlas nobaidīt cilvēkus
Kas mūs šķirs?

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • kas-ir-baznica Kas ir Baznīca*?
    • e-mācība

    Kas ir Baznīca*?

  • Maldi attiecībā uz Kristus Ķēnišķo amatu Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu
    • e-raksti

    Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu

  • Noslēpumainais Cilvēks Noslēpumainais Cilvēks
    • e-bildes

    Noslēpumainais Cilvēks

  • Pārvarēt ar aizlūgšanu Pārvarēt ar aizlūgšanu
    • e-refleksijas

    Pārvarēt ar aizlūgšanu

  • Ticēt Jēzus teiktajam Ticēt Jēzus teiktajam
    • e-refleksijas

    Ticēt Jēzus teiktajam

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pagānisms baznīcā
  • Kontraverse par labajiem darbiem un to nepieciešamību
  • Mūķenes bezkaunīgā grāmata
  • Atšķirība starp katoļu un luterāņu mācību par Grēksūdzi
  • Pirms 500 gadiem Luters tika izslēgts no katoļu baznīcas
  • Romas pāvestība pielien luterāņiem
  • Mēs esam katoliska baznīca

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”
  • talyc: “Jeb līdzīgi, kur divi pagāni savā starpā spriež tā: 1.,,paldies-dievam, ka Dieva nav, jo ja..." 2. ,,jā, jo ja Dievs…”
  • Roberto: “Ir krievēm ne tikai tādi sievu vārdi - ticība (vera), cere (naģa), mīla (ļubov), bet ir arī brīve (vaļa)”

RSS e – POLEMIKA

  • Chat GPT
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Par zemes plakanumu

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Sam.17:45
    Dāvids sacīja uz to Vīlistu: tu nāci pie manis ar zobenu un šķēpu un priekšturamām bruņām, bet es nāku pie tevis Tā Kunga Cebaot vārdā.

ilustrētā baznīca

Dievišķā dzira
Dievišķā dzira

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....