Kristus staigās pa zemi kā tavs tuvākais

Pastarajā dienā, pēdējās tiesas dienā Viņš šķirs avis un āžiem un sacīs tiem pa labi: “Nāciet, svētītie,… es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt…” (Mt.25:34-35)

Uz izbrīnīto jautājumu, kad un kur, viņš atbildēs: “Ko jūs esat darījuši vismazākajam no šiem, to esat darījuši man…” (Mt.25:40).

Šeit mēs saskaramies ar šokējošu realitāti: Jēzus stāv pie durvīm un klauvē, pavisam reāli.

Viņš lūdz tev palīdzību ubaga izskatā, skrandās tērpta bezpajumtnieka izskatā. Viņš konfrontē tevi katrā cilvēkā, ko tu satiec savā ceļā.

Kristus staigās pa zemi kā tavs tuvākais, kamēr vien šeit būs cilvēki. Viņš staigā pa zemi kā tas, caur kuru Dievs tevi aicina, uzrunā tevi un izvirza savas prasības.

Tā ir Adventes vēsts dziļākā nopietnība un augstākā svētība.

Kristus stāv pie durvīm. Viņš dzīvo kā cilvēks mūsu vidū. Vai tu turēsi durvis aizslēgtas vai arī atvērsi tās Viņam?