Kristus pazemošanās

Pāvils runā par Kristus pazemošanos: “Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs, un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Fil.2:5-8)

Mums jāatceras, ka Kristus pazemošanās neizpaudās Viņa cilvēciga veidola pieņemšanā, jo Viņa cilvēcība pie Tēva labās rokas turpinās mūžīgi.

Vēstulē filipiešiem Pāvils runā par Dieva dēlu, pirms Viņš kļuva par cilvēku. (Fil.2:5) Tas, kas pazemojās, jau bija kļuvis par cilvēku. Kristus kļuva par cilvēku un tad pazemojās.

Ari savā zemes dzīves laikā Jēzus bija patiess Dievs, visvarens un visur esošs. Viņā bija apvienotas abas šīs dabas: dievišķā un cilvēcīgā. Šis vienības dēļ arī Jēzus cilvēcīgā daba pieņēma visas Dievam raksturīgās iezīmes.