Kristus pazemošanās stāvoklis

Noklausies šo e-publikāciju

Kas ir Kristus pazemošanās stāvoklis un kas attiecināms uz to?

Stāvoklis, kurā Kristus brīvi un nepiespiesti mūsu dēļ sevi pazemoja un nelietoja savu dievišķo majestāti, kas piemita Viņa cilvēciskai dabai, lai šajā pazemojumā mūs atpestītu ar savu paklausību un ciešanām, kas nebūtu iespējams pastāvīgi un pilnīgi atrodoties godībā.

Lai jūsos ir tādas pašas domas kā Kristū Jēzū, kas, būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un, tapis pēc cilvēka līdzības un būdams tāds pats kā cilvēks, viņš pazemoja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. [Fil.2:5-8]

Uzlūkosim mūsu ticības aizsācēju un piepildītāju Jēzu, kas viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. [Ebr.12:2]

Neviens to man neatņem, bet es to atdodu pats. Man ir vara to atdot, un man ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es esmu saņēmis no sava Tēva.” [Jņ.10:18]

Tad viņš gāja tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija tiem paklausīgs. Un viņa māte visus šos vārdus glabāja savā sirdī. Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. [Lk.2:51-52]

Jēzus tam sacīja: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.” [Mt.8:20]

Uz Kristus pazemošanās stāvokli attiecināms viss, kas saskaņā ar ticības apliecību, noticis ar Kristu kopš ieņemšanas līdz apbedīšanai.