Skip to content
8. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

198. Kas ir mūsu Pestītāja paaugstināšana?

  • Sākums
  • Kristīga brīvības izpratne
  • e-refleksijas

Kristīga brīvības izpratne

Ilārs Plūme
Noklausies šo e-publikāciju

Kristieša brīvības izpratne paradoksālā veidā atklājas Lutera tēzē – kristīgs cilvēks ir brīvs visās lietas un vienlaicīgi visu citu cilvēku kalps un vergs. Tas nozīmē, ka Dievs Kristū cilvēku ir darījis brīvu no likuma spaidiem, bet pats cilvēks tagad labprātīgi uzņemas kalpošanu citiem.

kristīga brīvības izpratne


Tādējādi brīvība ir ierobežots jēdziens, un brīvība nav individuālistisks jēdziens, bet saistīts ar citiem cilvēkiem un attiecībām ar tiem. Pašā augstajā izpratnē brīvība mums ir Dieva dota, bet katrā konkrētajā dzīvē to dāvā arī sociālās struktūras un citi cilvēki. Mēs vienkārši neiegūstam brīvību sev, bet saņemam to. Mēs vai nu dāvājam brīvību viens otram vai arī nedarām to, mēs vai nu palielinām viens otra brīvību vai arī apspiežam. Labā sabiedrībā mēs neesam ierobežojumi citu cilvēku brīvībai, bet to veicinoši aģenti. Brīvība nav nulles spēle, kur jo vairāk brīvības man, jo mazāk tev, bet jo vairāk brīvības mēs dāvājam viens otram, jo vairāk brīvības ir.

Mūsu atkarība no daudzām lietām šajā pasaulē, – no ģimenes, draudzes, valsts, sabiedrības, darba devējiem – sakņojas mūsu atkarībā no Dieva. Mēs neesam pilnīgi neatkarīgas būtnes, kam ir pašnoteikšanās tiesības. Mūsu bērni ar laiku kļūst par pieaugušajiem un iegūst neatkarību, bet par savu neatkarību viņi vienmēr būs pateicību parādā tiem cilvēkiem, visvairāk saviem vecākiem, kas viņiem ir palīdzējuši un ļāvuši sasniegt pieauguša cilvēka neatkarību. Un tomēr pat pieaugušie, mēs visi asam daudzējādi atkarīgi viens no otra un no sabiedrības kopumā. Mēs esam atkarīgi arī no dabas pasaules un mūsdienās draudošo ekoloģisko briesmu gaismā, to ir īpaši svarīgi atcerēties. Mūsu brīvība nav atraujama no dabas, un visa radība beigu beigās ir atkarīga no Dieva. Mēs visi esam atkarīgi no daudz kā, tikai jautājums – no kā?

Tas, ka brīvība nav absolūta, nozīmē, ka tai ir robežas. Un tieši šajās robežās mums jāīsteno savas dzīves piepildījums, piemēram, Pāvils apstiprinot cilvēku atkarību no Dieva, norāda arī, ka Dievs noteicis cilvēkiem laiku un vietu, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast (Ap.d.17:26-27). Tas nozīmē, ka robežas, limiti nāk mums par labu – es nebūtu laimīgāks, ja vienlaicīgi varētu atrasties 100 vietās, jo es vienkārši neesmu tam radīts. Tas gan nenozīmē, ka mēs vienmēr varēsim vienkārši un viegli noteikt savas brīvības robežas, bet mums nekad nevajadzētu uztvert robežas, kā kaut ko negatīvu. Mums vienmēr ir jābūt tikpat atvērtiem pret jaunu robežu atklāšanu, kā pret jaunu iespēju atklāšanu. Mēs neesam Dievs, un mūsu brīvība nav neierobežota. Feierbahs rupji kļūdījās, jo Dievā mēs redzam nevis sevi, bet radikāli atšķirīgo no mums, mēs redzam, ka esam ierobežoti, nevis neierobežoti.

Brīvība ir noteikta, limitēta un tā vienmēr ir saistīta ar attiecībām. Tas nozīmē ne tikai to, ka mēs dāvājam un saņemam brīvību, bet brīvība arvien tiek īstenota kā brīvība priekš kaut kā. Mūsdienu brīvības izpratne ir defektīva un mūsdienu cilvēkiem trūkst sajēgas par to, kam brīvība īsti ir dota. Kad brīvība kļūst par vienīgo vērtību, par visatļautību, tā pārstāj būt vērtība. Tas, ko es izvēlos darīt ar savu brīvību var kļūt kaut kas pilnīgi postošs man pašam un citiem cilvēkiem. Lai brīvībai varētu būt vispār kāda vērtība, mums skaidri jāzina, kas ir labs, ko varam izvēlēties. Un tiklīdz mēs ieraugām to, tad spriedze starp atsevišķo cilvēku un kopienu izzūd, jo brīvība ir dota kopējam labumam. Es nedzīvoju priekš sevis, bet priekš citiem.

Tādēļ brīvībai vienmēr vajag papildinošas vērtības, lai tā varētu tikt īstenota labā un citiem derīgā veidā. Tas iespējams tad, kad iedomāti autonomais, neatkarīgais un pašpietiekamais mūsdienu cilvēks atrod savu īsto es, savas dzīves jēgu nevis sevī, neierobežotā un bezjēdzīgā sevis izpausmē, bet gan attiecībās ar citiem cilvēkiem. Mēs to mācamies no visbrīvākās būtnes – Dieva, kurš savu brīvību izlieto kalpojot mums.

Bībele augstu vērtē brīvību no visa veida apspiešanas: Dievs izveda Israēla tautu no verdzības zemes Ēģiptē; Jēzus atbrīvoja cilvēkus no dēmonu varas; dziedināja kroplos un palīdzēja sociāli atstumtajiem.

Tomēr Jauna Derība skaidri arī norāda, ka cilvēce atrodas grēka verdzībā un vienīgā patiesā brīvība ir brīvība no grēka, ko var dot vienīgi Kristus. Mūsdienu pasaule brīvību saprot tikai kā brīvību no ārējiem ierobežojumiem, tajā pašā laikā vergojot ļaunumam. No tā vajag atbrīvoties vispirms un no tā var atbrīvot tikai Dievs Kristū.

Brīvībai ir robežas. Tai jātiek īstenotai noteiktu robežu ietvaros. Brīvība, šā vārda patiesajā nozīmē iespējama tikai esot atkarīgam no Dievam, un īstenojot labo cilvēku starpā. Jēzus norāda, ka dzīvošana viņa vārdos ir tas ceļš, kas dara cilvēku patiesi brīvu. Ja mēs neapzināmies brīvības robežas, tad cilvēks kļūst postošs sev, postošs apkārtējiem cilvēkiem un planētai kopumā.

Brīvība nav tikai būt brīvam no kaut kā, bet būt brīvam priekš kaut kā. Brīvība tiek piepildīta kalpošanā Dievam un citiem cilvēkiem, dzīvojot savā aicinājumā. Dievs mūs ir atbrīvojis nevis grēkošanai, bet mīlestībai. Un mīlestība vienmēr ir vērsta nevis uz sevi, bet uz ārieni, uz citiem. Patiesi, brīvību varam īstenot tikai saistībā ar mīlestību. Mīlestība gan dāvā brīvību, vispirms no vientulības un citām lietām, gan padara kalpošanu citiem par brīvību, kā to Luters tik neparasti dziļi atklāj savā tēzē par Dieva dotās kristīga cilvēka brīvības īstenošanos dzīvē. Patiesa brīvība nekad neuzplaukst izolācijā, kā neatkarība no citiem un vērtību izvēle priekš sevis, bet tā top savstarpējās attiecībās ar Dievu, citiem cilvēkiem un dabu. Turklāt brīvība vienmēr darbojas noteiktu normatīvu vērtību ietvarā.

Tēmas: brīvība Kristū brīvība no grēka kalpošana tuvākajam kristīgs cilvēks Mārtiņš Luters neatkarīgas būtnes patiesā brīvība

Continue Reading

« Nolādēta ir tāda pašizdomāta gavēšana
Svētā Gara nozīmīgais darbs »
                       

Ieskaties

Viņš grib mūs mainīt
Nemieri un pacifisms
Luteriskās ticības apliecības izdevēju neapzinātās kļūdas
Dieva "Jā!" radībai

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Mīlestība krusta zīmē Mīlestība krusta zīmē
    • e-refleksijas

    Mīlestība krusta zīmē

  • Evaņģēlija centrs Evaņģēlija centrs
    • e-refleksijas

    Evaņģēlija centrs

  • Par mantojumu un derību Par mantojumu un derību
    • e-apceres

    Par mantojumu un derību

  • Kristus krusta atrašanas svētkos Kristus krusta atrašanas svētkos
    • e-sprediķi

    Kristus krusta atrašanas svētkos

  • Esības nepanesamais vieglums Esības nepanesamais vieglums
    • e-refleksijas

    Esības nepanesamais vieglums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pie laiku robežām
  • Kristiešiem atklāj melus par pornogrāfiju
  • Garīdznieks ar svēto ūdeni apslaka valsts robežu
  • Nepiedalieties loterijās
  • Runāšana par cilvēcīgajām robežām
  • Tauta un valsts
  • Atbildīgas rīcības robežas un sākotne

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Rut.2:12
    Tas Kungs tev atmaksā, ko tu darījusi, un tava alga lai ir pilnīga no Tā Kunga, Izraēla Dieva, apakš kura spārniem tu esi nākusi, patvērumu dabūt.

ilustrētā baznīca

Jēzus pašiņš
Jēzus pašiņš

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023