Atbildīgas rīcības robežas un sākotne

Tas pieder cilvēciskās dzīves un rīcības ierobežotībai, ka rēķināmies ar to cilvēku atbildību, ar kuriem saskaramies. Tieši šajā atbildība atšķiras no vardarbības, ka tā atzīst atbildību citos cilvēkos, un ļauj viņiem apzināties sevi ar sevis paša atbildību.

Tēva vai valsts darbinieka atbildība ir ierobežota ar bērna vai valsts pilsoņu atbildību.

Tātad nekad nevar būt absolūta atbildība, kuras būtiska robeža būtu pie citu cilvēku atbildības.

Dievs un tuvākais, kādu mēs viņu satiekam Jēzū Kristū, ir ne tikai robežas, bet arī atbildības sākotne. Neatbildīga rīcība tiek definēta ar to, ka tā neievēro šīs robežas, Dievu un tuvāko. Atbildīga rīcība ar Dievu un tuvāko iegūst savu vienību un visbeidzot arī savu noteiktību. Tieši tāpēc, ka tā pati nav sev Kungs, tāpēc, ka tā nav bez robežām, nav pārgalvīga, bet gan radīta un pazemīga, tāpēc to nes galējais prieks un paļāvība, tāpēc tā apzinās pasargāta savā sākotnē, būtībā un mērķī, Kristū.