Zaudēt savu dvēseli

Svētie Raksti stāsta par to, kas notiek ar daudziem, kuri kļūst populāri un gūst panākumus, bagātību utt. šajā pasaulē. Psalmos par to runāts daiļrunīgi, bet tajā pašā laikā nopietni. Viens no tiem ir 73.psalms, kurā izvērsti raksturota bezdievju muļķība.

Dažviet muļķību un tās sekas raksturo pāris trāpīgu vārdu: “Bezdievīgie .. ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām” (Ps.1:4). “Es redzēju kādu bezdievi darām varasdarbus un kuplojam kā Libanona ciedra koku, bet, kad es atkal gāju garām, viņa vairs nebija, un, kad es viņu meklēju, es to vairs neatradu” (Ps.37:35-36).

Samaitātības piemērus var novērot visās dzīves jomās – biznesā, literatūrā, izklaidē, sportā, utt. Labos laikos ir viegli teikt: “Kā Dievs to zinās? Vai Visuaugstākais ir kāds viszinis?” (Ps.73:11), vai arī: “Dieva nevaid!” (Ps.14:1). Viss mainās, kad labie laiki paiet un bagātais vai slavenais zaudē savu talantu, iznesību, spēku, mantu, slavu utt. Viņu pamet visi draugi, atbalstītāji un pielūdzēji, tāpat kā darīja pazudušā dēla draugi (Lk.15:14-16).

Lai brīdinātu no šādām kļūdām un muļķības, Viņš pats mums ir teicis: “Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunas dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!”

Mums arvien jāapdomā šīs lietas, “pirms vēl sudraba dzīves pavediens trūkst un zelta trauks saplīst, smeļamais spainis pie avota izkalst un sabrūk, pats smeļamais skritulis salūst un iekrīt akā. Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē un kļūt par to, kas tie iepriekš bijuši, un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis” (Sal.māc.12:1, 6-7).