Kas Tevi darīs laimīgu?
To, kāda ir cilvēka daba, mēs varam novērot jau mazos bērnos. Jūs jau zināt, kā tas ir, kad bērns ir noskatījis kādu iekārojamu rotaļlietu. Viņš lūdzas, čikst un pat raud, lai tikai to iegūtu.
Tad pienāk bridis, kad vecāki vai nu aiz dāvināšanas prieka, vai vienkārši, lai izbeigtu čīkstēšanu – nopērk šo rotaļlietu savam bērnam. Protams, bērns ir sajūsmā. Viņš ir tik laimīgs, tik pacilāts, ka iet palēkdamies. Viņš spēlējas ar šo rotaļlietu cauru dienu, rāda to saviem draugiem un radiniekiem.
Bet iespējams, ka jau nākamajā vai aiznākamajā dienā jūsu bērns jau ir noskatījis kādu citu jaunu rotaļlietu. “Mamm, es tiešām to vēlos!” – Tā pati vecā dziesma. Viņa apmierinātības brīdis ir beidzies, un viņš jau atkal ir iekārojis ko jaunu.
Neapmierinātība
Kā jau sacīju, tas, ko mēs varam novērot mazos bērnos, ir vērojams ikviena cilvēka dabā. Mēs ceram, ka vēlēšanās piepildījumu mums sniegs viena vai otra lieta:
- Ja vien man būtu Mercedes (vai kāda cita luksusa mašīna), tad es būtu laimīgs.
- Ja vien man būtu jauna māja labā vietā, tad es būtu laimīgs.
- Ja vien es varētu atrast labāku darbu…
- Ja vien es dzīvotu citā pilsētā…
- Ja vien man būtu pilnīgāk veidots ķermenis, glītāka seja, citādāks izskats…
- Ja vien man būtu vairāk brīva laika, vairāk naudas, garāks atvaļinājums…
- Ja vien man būtu visas tās lietas, kuras mana sirds tā kāro, tad es beidzot varētu rast laimi, pēc kuras tā ilgojos…
Taču tā tas nav, tā ir tikai ilūzija. Problēma nav tā, ka tev nav visu šo lietu, kuras tava sirds kāro. Problēma ir tava paša – allaž neapmierinātā un nepiesātināmā – sirds.
Cilvēki maina darbu, pārceļas uz citu dzīves vietu, izdara plastiskās operācijas un šķir laulības – tā visa mērķis – kļūt laimīgākiem… Taču tad viņi piedzīvo, ka tas neatrisina viņu problēmas.
Apmierinātība
Laime aizsākas sirdī – kad sirdij ir pieskārusies Dieva žēlastība un sirds ir novērtējusi Dieva lielākās un svarīgākās dāvanas. Piedošana, ticība, cerība, mūžīgā dzīvība – visas šis dāvanas ir daudz nozīmīgākas par naudu, dzīvesvietu, apģērbu un pārvietošanās līdzekļiem.
Tādēļ nākamreiz, kad jutīsit ilgas pēc laimes, nemeklējiet jaunus ieguvumus vai iekārojamas mantas. Meklējiet un tiecieties pēc izmaiņām savā sirdi. Lūdziet Dievu, lai Viņš jums dod veselīgu attieksmi pret dzīvi un atver acis uz Viņa lielo garīgo svētību. Lūdziet un uz klausiet Dieva gudrību šajā lietā:
“Patiesi lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs ne nieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc ari nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mums pietiks. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā, valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēku postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šim lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības ciņu, satver mūžīgo dzīvību.” (1.Tim.6:6-12)
Ieskaties