Piētiska draudze
Būtiska un uzkrītoša piētisma iezīme ir kopa, sadraudze, kas sapulcējas Dieva vārdā un lūgšanā. Kodols ir ģimene, saime vai kāds lielāks pulks, kas veidojas, ja pievienojas vēl citi ļaudis.
Ja tas šodien izskatās kā kaut kas īpašs, reti sastopams vai pat dīvains, tad atcerēsimies, ka kristīgās draudzes aizsākumi pastāvēja tieši šādās mājas draudzēs. To uzzinām no Rakstiem: “Pa mājām tie lauza maizi ” (Ap.d.2:46), mājās viņi mācījās un sludināja evaņģēliju (Ap.d.5:42; 20:20), apustulis Pāvils sūta sveicienus mājas draudzei (Rom.15:5-19; Kol.4:15; Filern.2 un vēl citviet). Baznīcas ēku toreiz vēl nebija. Ka pulcēšanās notiek mājās un dzīvokļos, to mēs zinām arī no laikiem un zemēm, kur baznīcas tika slēgtas.
No sacītā varam secināt, ka draudzes kodols ir ģimene, respektīvi, saime. Tāpēc pastorālajās vēstulēs rodams svarīgs kritērijs tam, vai draudzes vadītājs ir derīgs un spējīgs, izpildīt savus uzdevumus, un tas ir – vai viņam ir teicami sakārtotas attiecības ģimenē. “Bet, ja kas neprot valdīt sava paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?” (1.Tim.3:5; Tit.1:6).
Ja tā ir piētisma iezīme, tad atkal jāuzver: bet tas taču visā pilnībā ir, kaut kas pats par sevi saprotams, kaš pēc Svēto Rakstu vārda ir spēkā visur un visos laikos. Bet tad tas ir spēkā arī šeit: piētisms pieder pie kristietības un pie kristieša dzīves, ja viņš ir kristietis un kā tāds grib dzīvot.
Līdzīgās e-publikācijas