:: e – BAZNICA ::

Kristiešiem neatļautā zvērēšana

Kāda zvērēšana ir aizliegta?

Aizliegta tāda zvērēšana, kas ir pretrunā ar Dieva Vārdu: melīga apzvērēšana, sazvērnieciska ļaunprātība un zvērēšana par nenozīmīgām un necienīgām vai neiespējamām lietām.

Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem sacīts:nelauz zvērestu, un pildi, ko Kungam esi zvērējis. Bet es jums saku:jums vispār nebūs zvērēt – nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis, nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta. Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu. Lai jūsu vārdi ir:jā, jā! un:nē, nē! – kas pāri pār to, tas ir no ļaunā. [Mt.5:33-37]

Viņš [Pēteris] atkal liedzās, zvērēdams: “Es to cilvēku nepazīstu!” [Mt.26:72]

Tad vīri dalījās ar tiem iztikā, bet Kungam nepajautāja. Un Jozua ar tiem noslēdza mieru un derību, ka atstās tos dzīvus, un sapulces vadoņi viņiem zvērēja. [Joz.9:14-15]

Nākamajā rītā jūdi sanāca uz slepenu sapulci un ar zvērestu apzvērēja, ka nedz ēdīs, nedz dzers, kamēr nebūs nogalinājuši Pāvilu. [Ap.d.23:12]

Viņš [Hērods] tai [Hērodijas meitai] zvērēja dot visu, ko vien tā lūgs. [Mt.14:7]

Israēla vīri todien bija paguruši, jo Sauls bija ļaudis nozvērinājis, sacīdams: “Nolādēts, kurš kaut ko ēdīs, pirms iestājas vakars un pirms es esmu atriebies saviem ienaidniekiem!” Tā neviens no ļaudīm neko nebaudīja. Viņi visi iegāja mežā, un tur uz zemes bija medus. Ļaudis iegāja mežā, un, redzi, tecēja medus! Bet neviens necēla roku pie mutes, jo ļaudis bijās zvēresta. Taču Jonatāns nebija dzirdējis, ka viņa tēvs uzlicis ļaudīm lāstu. Viņš pasniedzās ar nūjas galu, kas tam bija rokā, iemērca to medus kārē un cēla roku pie mutes; un viņa acis iemirdzējās. Tad kāds no ļaudīm teica: “Tavs tēvs ir ļaudis zvērināt nozvērinājis: nolādēts, kurš šodien ko ēdīs! Tāpēc ļaudis ir kā nemaņā.” Jonatāns teica: “Mans tēvs nomoka visu zemi. Redziet taču, kā man iemirdzējās acis, kad es mazliet nobaudīju medu. Kur vēl, ja ļaudis šodien krietni saēstos no visa, ko tie laupījuši ienaidniekiem, jo filistiešu sakāve vēl nav gana liela.” [1.Sam.14:24-30]