Ja Tas Kungs būs mums labvēlīgs

Ja Tas Kungs būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs arī ievedīs tanī zemē un dos mums tādu zemi, kurā piens un medus tek. [4.Moz.14:8]

Būtisks priekšnoteikums Dieva svētībai ir Tā Kunga labvēlība pret mums. Ja gribam dzīvot Tā Kunga kalpošanā, tad Viņa labvēlība ir pirmais un galvenais nosacījums, kurā ietverts arī viss pārējais.

Šo domu spilgti ilustrē stāsts par Israēla tautu, kas devās ceļā uz Kānaānas zemi.

Izlūki bija atgriezušies un stāstīja, ka tā ir laba zeme, kur “piens un medus tek”. Taču iegūt šo zemi nemaz nebija tik viegli, jo Kānaānas iedzīvotāji bija lieli un vareni. Izlūki stāstīja, ka salīdzinājumā ar šīs zemes iedzīvotājiem jutušies kā sienāži.

No vienas puses, to dzirdēdami, daudzi zaudēja drosmi: mums nav cerību, mēs to nespēsim un nav vērts pat mēģināt!

No otras puses, cilvēki tikpat viegli krita otrā galējībā, sacīdami: “Mēs celsimies un ieņemsim zemi, un pakļausim to sev” [4.Moz.13:30]. Viņi pārgalvīgi balstījās uz saviem spēkiem.

Bet tad Jozua un Kalebs teica svētīgus vārdus: “Ja Tas Kungs būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs arī ievedīs tanī zemē un dos [mums to].” Viņi saprata pašu svarīgāko: tikai tad, ja Tas Kungs būs mums labvēlīgs, mēs mierīgi varēsim doties tālāk un Viņš svētīs mūsu ceļu.

Jozua un Kalebs neļāva, lai grūtības atņem viņiem drosmi. Tomēr abi arī nepaļāvās uz saviem spēkiem, labi apzinoties, kas viņus var sagaidīt, tāpēc pilnībā uzticējās Dievam un Viņa apsolījumam. Viņi sprieda tā: ja mēs piederam Tam Kungam, Viņš pašķirs mūsu ceļus.

Arī šodien domāsim līdzīgi!

Nav jēgas izmēģināt spēkus pret katru ienaidnieku, kas stājas mums pretī. Lai Dievs Savus bērnus sarga no pārspīlētas pašpaļāvības un arī no galēja izmisuma!

Dievbijības noslēpums ir ļauties Dieva vadībai, lai Viņš atzīst mūs par Savējiem un svētī.