Augstākais labums un visbrīnišķīgākais dārgums

“Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeju un atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.” (Jņ.14:27-28)

Saskaņā ar šo Rakstu vietu, kas tad ir pirmais labums, kas piemīt visiem tiem, kas mīl Kristu un tur Viņa Vārdu, tas ir, Viņa Baznīcas locekļiem? Tas ir miers.

Šajā fragmentā Kristus nepiemin nevienu no lietām, ko cilvēki parasti uzskata par lielu un nozīmīgu. Viņš neko nesaka par augstu godu cilvēku priekšā; neko par zemes bagātībām; neko par dzīvi, kas bagāta ar priekiem un baudām; neko par pasargāšanu no ciešanām, nabadzības, necieņas un nāves. Tā vietā Viņš skaidri saka: “Ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Šeit nedzirdam, ka Kristus apsolītu pasaules godību tiem, kas pieder Viņa Baznīcai. Drīzāk Viņš viņiem apliecina, ka viņi daudz piedzīvos Tā dēļ, kam viņi tic; viņu sirdīm būs pamats iztrūkties un nobīties.

Bet vai tas, ko Kristus piedāvā tiem, kas Viņu mīl un tur Viņa Vārdu, Viņa kristiešiem, ir kaut kas mazāks par to, kas ir pasaulīga godība vai par to, kas pasaulē ir iekārojams un vilinošs? Tiešām, tas ir kaut kas neizsakāmi liels. Kad Viņš saka: “Mieru Es jums atstāju; Savu mieru Es jums dodu,” Viņš paziņo, ka Dievs ir noslēdzis mūžīgu mieru ar cilvēku, kurš Viņu mīl, tur Viņa Vārdu un pieder Viņa Baznīcai. Dievs viņam ir mūžīgi piedevis visus viņa grēkus un ir kļuvis par viņa partneri, noslēdzot ar viņu jaunu derību. Dievs uzskata visu, kas šādam cilvēkam tiek darīts, labu vai sliktu, it kā tas būtu darīts pašam Dievam. Dievs šādu cilvēku uzskata par Savu mīļo, izredzēto bērnu un tāpēc par Savas sirsnīgākās Tēvišķās mīlestības un gādības objektu. No šī ārējā miera ar Dievu rodas visjaukākais iekšējais sirds un sirdsapziņas miers, apziņa, ka nav no kā baidīties, un cerība uz visu labo tagad un mūžībā.

Tomēr šis miers nav vienīgais Baznīcas dārgums. Mūsu tekstā Kristus turpina: “Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeju un atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.” Šajā ziņā Jēzus saka, ka Viņa Baznīcas locekļiem nekādā gadījumā nav jābūt bēdīgiem, ka Viņš redzami nepaliek ar viņiem, jo dodas pie Tēva. Šajā ziņā viņiem ir ārkārtīgi paveicies, jo “Tēvs ir lielāks nekā Es”. Kristus nedomā, ka Tēvs ir lielāks par Kristu, jo Viņš citur Jāņa evaņģēlijā skaidri un precīzi saka: “Es un Tēvs, mēs esam viens,” (10:30) “kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu,” (14:9) un “lai visi lai godā Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu” (5:23). Nē, ar šiem vārdiem Viņš saka, ka ar Tēvu ir skaistāk un brīnišķīgāk nekā še apakšā Viņa miera valstībā, jo tur pie Tēva ir valstība, kurp mēs dodamies: pilnība un godība. Tāpēc priecājieties, ka Kristus aizgāja turp, ejot mums pa priekšu, lai sagatavotu tur vietu mums visiem un vestu mūs Sev līdzi.

Šī Tēva valstība ir augstākais labums un visbrīnišķīgākais dārgums, kas Baznīcai pieder. Baznīca ir kā kuģis, kurā cilvēkam ir miers un drošība pasaules vētrās un milzu viļņos. Šajā kuģī cilvēks noteikti ieradīsies svētītās pasaules ostā. Baznīca ir arī kā koks, kas aug gluži kā dārzā. Kādu dienu tas tiks izņemts no šī dārza un tiks pārstādīts debesu zemē. Visbeidzot, Baznīca ir kā mūžīgā tempļa ieejas zāle, kurā visi svētie galu galā pulcēsies, lai skatītu Dievu vaigu vaigā un dzīvotu pilnīgā mierā mūžīgi. Ārpus Baznīcas nav pestīšanas, bet tikai tajā ir visa pestīšana.

Tāpēc labi klājas visiem tiem, kas atrodas Baznīcas kuģī kā imigranti no vecās pasaules ceļā uz patieso jauno pasauli. Šis kuģis necietīs avārijā. Tā vietā, spītējot visiem elles vārtiem, tas noteiktajā laikā laimīgi ieradīsies miera ostā tās zemes krastos, kur var dzīvot tikai svētie. Labi klājas tiem, kas ir Baznīcas koka dzīvie zari. Tie kādreiz uzziedēs un tiks izstādīti mūžīgās paradīzes dārzā. Labi klājas visiem, kas pielūdz Dievu žēlastības Baznīcas ieejas zālē. Viņu paustie slavas vārdi Dievam uz zemes kādu dienu kļūs par mūžīgu Alelujā debesu vissvētākajā vietā.