Kristieši gaida pasaules bojāeju

Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. [2.Pēt.3:11-13]

Saskaņā ar Jēzus pravietojumu kristieši gaida pasaules bojāeju, kas notiks milzīgā katastrofā, kad visa zeme sadegs ugunīs.

Taču kristieši nebūt nav pesimisti. Gluži otrādi, ticīgi cilvēki ar prieku un cerībām gaida nākamās lietas un jauno kārtību, kad vecā zeme iznīks un tās vietā nāks jaunas debesis un jauna zeme, kur taisnība mājo.

Diemžēl mums, dzīvojot šajā grēcīgajā pasaulē, trūkst uzticamu priekšstatu, izpratnes un pieredzes, kas ļautu to iztēloties. Viss, ko varam darīt, ir lasīt un pārdomāt Bībeles vārdus par nākamajām lietām un paturēt tos savā sirdī.

Šīsdienas Dieva vārds mums māca divas lietas.

Pirmkārt, ticīgie, kas gaida apsolījumu piepildīšanos, nedrīkst dzīvot tā, kā dzīvo bezatbildīgā pasaule. Nē, pastardienas gaidītājam ir jādzīvo saskaņā ar Dieva vārdu un jātiecas pēc dievbijības un svētas dzīves.

Otrkārt, mums ir iespēja šīs dienas atnākšanu pasteidzināt!

Mēs nekad neuzdrošinātos runāt par tik neizmērojamām un varenām lietām, ja Dieva vārdā tās nebūtu skaidri uzrakstītas. Bet Dieva vārds saka: mēs pasteidzinām Tā Kunga dienas atnākšanu!

Izpratīsim šo vārdu jēgu pareizi: Dievs vēlas izglābt lielu ticīgo pulku, tāpēc Evaņģēlijs jāpasludina visām tautām. Kad izglābto skaits būs pilns un piepildīts – skaits, ko Dievs Savā gudrībā noteicis, tad nāks gals [Mt.24:14].

Tik neizsakāmi svarīgs ir mūsu misijas darbs, kad sludinām Evaņģēliju visiem, kas to nav dzirdējuši un nepazīst. Tas ir galvenais.

Kad ticīgs cilvēks dzīvo dievbijībā un paklausībā, lūdz un strādā Dieva valstībai, viņš dara paša Kunga darbu.

Lai slavēts Viņa vārds!